Sastapšanās ar ērģelnieka Aigara Reiņa spēli kā Rīgas Domā, tā Sv.Annas baznīcā Jelgavā vienmēr sagādā gandarījumu. Iepriekšējās programmās vairāk bija akcentēta modernā mūzika, pagājušajā sestdienā varējām klausīties franču mūziku – Sezāra Franka, Luija Vjerna kompozīcijas. Izvēle pamatota, jo atļāva vērot ērģelnieku kā franču lirisma, izsmalcinātu noskaņu veidotāju. Neticami augusi ērģelnieka A.Reiņa spēles meistarība – elegants frāzējums, gandrīz nepārtraukts skaņu materiāla plūdums, bet pats galvenais uzdevums – nekur neizceļot savu personību, to saglabāt katra komponista muzikālās izteiksmes fonā. Kā baroka mūzikā «dienišķā maize» ir Johana Sebastiāna Baha skaņdarbi, tā romantismā tā ir S. Franka daiļrade. Cik smalkas krāsu spēles (A.Reinis vienmēr bijis izcils reģistrācijas meistars) varēja saklausīt 2. si minora korālī! Par dūmakaini aizplīvuroto zemo ērģeļu reģistru vien varētu rakstīt veselu apcerējumu, tas ir suģestējoši ikreiz, kad to dzird. Neiedomājami skaisti tieši Sv.Annas baznīcas ērģelēm! Varbūt ne tik bieži koncertos skan L.Vjerna Trīs fantāzijskaņdarbi. Ar ņirbošu virmojumu izcēlās «Jūras meita», savukārt meditatīva, statiska – «Mēnesgaisma». Lasot šīs rindas, šķiet, A.Reinis uzstājās viens pats, taču koncertā ērģelnieku vērojām arī kā izcilu pavadītāju. Intensīvi spriegs, improvizatoriski brīvs bija vijolnieka Andra Baumaņa sniegums. Saprotams, ka S.Franka Sonāti vijolei un klavierēm izvēlas vijoļspēles virtuozi, bet A.Baumanim šis opuss piestāv, šķiet gluži kā sacerēts viņa mākslinieka temperamentam un domai (koncertā klausījāmies vijoļsonātes otro un trešo daļu). Vienīgi trešajā daļā ērģeļu pavadījums dažviet varēja būt klusinātāks. Šarmanti, glāsmaini raisījās pazīstamās Žila Masnē «Meditācijas» melodija (A.Baumanis un A.Reinis). Koncerta izskaņā iespaidīgais L.Vjerna ērģeļdarbs «Vestminsteres zvani» – kā ilga un gandrīz bezcerīgi monotona reģistru spēle mērenā apcerīgumā ar spēju izrāvienu vidējā reģistrā, tad pilnskanīga, majestātiska, varena zvanu skaņu plūsma – apliecinājums cīņai starp tumsu un gaismu. Atzīstami, ka šajā rudenīgas melanholijas gaisotnē jelgavniekiem bija iespēja baudīt daudzpusīgu franču mūziku augstvērtīgā sniegumā.
