Sakarā ar svētdien Mazsalacas novadā novēroto neparasto notikumu, kas sākotnēji tika saukts par meteorīta nokrišanu, aicinājām izteikt viedokli pazīstamajam Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoram Artūram Priedītim, kurš pensijas gados pievērsies Kosmosam – gan studējot literatūru, gan vērojot debess ķermeņus ar teleskopu.
Pēdējais secinājums, par ko vienojušies gan Latvijas Universitātes, gan Tartu Universitātes ģeologi, ir šāds: ««Meteorīta krāteris» ir cilvēka rokām izrakts.» Iespējams, atjautīgi mazsalacieši, kuru apkārtne bagāta ar Skaņokalnu, Vilkaču priedi un citiem skaistiem tūrisma objektiem, bija centušies radīt vēl kādu ievērības cienīgu vietu – meteorītu krāteri. Zināmā mērā rezultāts ir panākts – Kundratu mājas tiešām kļuvušas pasaulē pazīstamas. Dinozauri deva vietu cilvēkiemTaču, nopietni runājot par lielu meteorītu nokrišanu, profesors A.Priedītis atzīst, ka ļoti retā parādība Latvijas 19. gadsimta vēsturē ir zināma. Protams, meteorīts var trāpīt lauku mājām vai pilsētai, tā kritiens ir bīstams apkārtnes iedzīvotājiem. Taču cilvēce to dēļ neesot īpaši apdraudēta. Viena no versijām pieļauj, ka meteorītu dēļ pirms 64 miljoniem gadu izmira dinozauri. Tolaik krītošo «debesu akmeņu» saceltie putekļi uz ilgāku laiku aizseguši Sauli, un šajā «kodolziemā» nabaga milzeņi nosaluši. «Droši vien labi vien bija,» secina profesors, jo tā izveidojās apstākļi, kas sekmēja cilvēka rašanos. Pa asteroīdiem varētu šaut Cilvēcei un Zemes dzīvībai reāli bīstamas ir nelielas klejojošas planētas jeb asteroīdi, taču tos zinātnieki stingri novēro. Tādu Zemi apdraudošu asteroīdu, kura rādiuss ir daži desmiti vai simti kilometru, varētu arī sašaut. Taču, kā atzīst profesors, zinātnieki vēl strīdas, vai šāda nevēlamā debess ķermeņa sašķaidīšana būtu pareiza. Tā daudzās drumslas varētu būt vēl bīstamākas. Taču novembrī un decembrī atkal gaidāms meteorītu «lietus», ko rada Zemes iešana cauri komētu atstātajiem kosmiskajiem putekļiem. «Meteorīti ir smilšu graudiņu lielumā, taču, nonākot atmosfēra, dod milzīgu gaismas efektu,» piebilst profesors. Šo «krītošo zvaigžņu» novērošanai teleskops nav nepieciešams. Atliek vien padomāt par labiem novēlējumiem, kas, kā ticējumā teikts, ar zvaigznes kritienu varētu piepildīties.
