Iepriekšējā reizē piedāvāju pārskatu par atšķirībām alkohola pieejamībā šeit un Jaunzēlandē. Šoreiz šo tēmu turpināšu.Klubos Jaunzēlandē dzērieni ir ārkārtīgi dārgi. Populārā naktsklubā par alus kausu var nākties maksāt pat trīs latus. To zinot, lielākā daļa jauniešu, pirms dodas izklaidēties uz pilsētu, kārtīgi iedzer, lai vēlāk ietaupītu naudu uzdzīves vietā. Tas Jaunzēlandei sarūpējis bēdīgi slavenu reputāciju kā vienai no valstīm ar augstu dzeršanas līmeni. Tas arī nozīmē, ka cilvēki cenšas panākt reibuma stāvokli pēc iespējas straujāk, bet efektu noturēt uz ilgāku laiku, līdz ar to cieņā ir enerģijas dzērieni, kas sajaukti ar spirtoto. Pašlaik valdība vēlas panākt šo dzērienu aizliegšanu vai vismaz to ievērojamu sadārdzināšanos, lai mazinātos patēriņš.Latvijā ir hokeja, bet Jaunzēlandē – regbija kultūra. Kad vien valsts izlase vai profesionālās komandas spēlē, nerakstīts likums ir pulcēties draugu lokā, lai vērotu spēli kopā ar alu un uzkodām. Diemžēl Jaunzēlandē, lai redzētu aptuveni 90 procentu sporta raidījumu, jāmaksā. Maksa par televīziju ir augsta, un ne visi to redz, tāpēc būtiski, lai būtu vismaz viens draugs, kurš ir televīzijas abonents. Uz izklaides vietām pilsētā ievērojama daļa dodas starp pulksten 23.30 un pusnakti. Lielākajās pilsētās spēkā ir noteikumi, kas aizliedz ieiet klubā pēc diviem naktī. Tātad – ja esi iekšā, vari tur uzturēties, bet, ja līdz tam laikam vēl esi ārpusē, nakts uzdzīve tev faktiski ir beigusies. Apsargi jeb ārā sviedēji klubos ir stingri. Ja redzams, ka esi jaunāks par 25 gadiem, viņiem ir tiesības lūgt personību apliecinošu dokumentu. Man ir gandrīz 24 gadi, bet joprojām tos prasa gandrīz ik reizi, kad dodos no izklaides vietas prom. To dara arī tāpēc, lai saprastu cilvēka reibuma pakāpi. Par ieeju bāros jāmaksā ļoti reti, un lielākajā daļā tā ir par brīvu, bet tur, kur jāmaksā, no vienādas summas jāšķiras gan puišiem, gan meitenēm. Tādos klubos parasti tiek spēlētas bungas, basģitāra vai tehno. Lielākajā daļā citu bāru bieži var dzirdēt jebkura formāta dzīvo mūziku, sākot ar rokgrupām, kas spēlē populāras dziesmas, un beidzot ar džeza grupām. Mani pārsteidzis fakts, ka Latvijā par ieeju klubā jāmaksā. Bet esmu pie tā pieradis un saprotu, ka tā tiek iegūti draudzīgāk noskaņoti apmeklētāji, kas nevēlas darīt neko tādu, lai viņus no kluba izmestu pēc tam, kad viņi samaksājuši par ieeju.
