Jelgavas Tirkīzzilā kora dalībnieks un Noras Bumbieres fonda jauno dziedātāju konkursa laureāts Nauris Rolavs vokālajos konkursos sekmīgi piedalās kopš divpadsmit gadu vecuma. Puisim no Saldus tuvs ne tikai Jelgavas koris televīzijas šovā, viņš dzied arī jauniešu korī «Kamēr…», kurā ir bass.– Kaut gan esat dzimis un audzis saldenieks, var just, ka Jelgava jums nav sveša…Jau no zēna gadiem šeit esmu pavadījis skolas brīvdienas: braukājis ar velosipēdu, makšķerējis Svētē. Jelgavā dzīvo mūsu tuvinieki – māsas Artas krustvecāki Volinsku ģimene, kas arī ieteica piedalīties Noras Bumbieres konkursā. – Noras Bumbieres fonda priekšsēdētājs Viktors Lapčenoks, pasniedzot galveno balvu, atzina, ka «parādījusies zvaigzne ar zemu vīrieša balsi». Bet kur jūs tapāt par dziedātāju?Tā īsti sāku dziedāt pamatskolā piektajā klasē pie skolotājas Ilzītes Jēkabsones. Pie mūzikas mani radināja arī vecāki, kā vokālists un pianists esmu beidzis Saldus Mūzikas skolu. Taču ļoti nopietns hobijs man bijis arī futbols, kuram gan pēc iestāšanās korī «Kamēr…» vairs neatliek laika. Pateicībā par skolā gūto pērn Valentīna dienā uzstājos ar soloprogrammu no 15 dziesmām «Es vēlos tev dāvināt». – Gan «Lieliskā piecnieka» radioklausītāji, gan konkursa «Zini vai mini» televīzijas skatītāji jūs pazīst kā ļoti erudītu jaunekli.Šajā ziņā liela ietekme bijusi manai ģeogrāfijas skolotājai Teikai Rudovicai. Viņa ieinteresēja savā priekšmetā, kas liek pacensties uzlabot erudīciju. Skolēns būdams, sāku braukt uz Latvijas Universitātes Jauno ģeogrāfu skolu. Mācoties 12. klasē, kopvērtējumā ieguvu otro vietu, un tas deva tiesības iestāties Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē ārpus konkursa. Tur nu arī studēju. Patlaban starp «Koru kariem» un «Kamēr…» mēģinājumiem rakstu referātu par augsni. Saldū mājās neesmu bijis jau četras nedēļas – viss iet vienā «nonstopā». Taču varu teikt, ka Rīgā un Jelgavā ir manas «otrās» un «trešās» mājas.
