Latvijas reklāmas guru Ēriks Stendzenieks žurnālistiem un pārējiem, kas nesaprata viņa amata brāļu izstrādāto viltus meteorīta joku Mazsalacā, šajās dienās pārmet humora izjūtas trūkumu. Turklāt vainojami žurnālisti un politiķi – tieši viņi esot atņēmuši tautai spēju smieties un pakļāvuši cilvēkus nemitīgām sāpēm. Mazsalaca ir tālu, bet ieteikums ar smaidu uztvert apkārt notiekošo labi noder arī Jelgavā. Piemēram, labu joku ar pilsētniekiem nupat izstrādāja «Jelgavas ūdens», kas, solot vien pazeminātu ūdens spiedienu, daļā pilsētas atslēdza to pilnībā un ne jau tikai uz pāris stundām. Ja nespējat par to vienkārši pasmaidīt, laikam būsiet zaudējuši humora izjūtu. Pasmieties ieteicams, arī lasot Edītes Bišeres stāstīto, ka viņa, būdama skolas direktore, neatbalsta azartspēļu biznesu, nekādi tajā nepiedalās un nav ar to saistīta. Tas, ka savu īpašumu viņa jau otro reizi gatava atdot spēļu zāles ierīkošanai, neskaitās, jo teica taču, ka neatbalsta.Un galu galā – nekādi bez humora izjūtas neiztikt, domājot par pilsētas galvas Andra Rāviņa dienesta auto. Nu jau vai katrs jelgavnieks būs dzirdējis viņa stāstīto par grūtajiem laikiem pilsētas budžetā, kā dēļ vieniem jāšķiras no darba pašvaldības struktūrās, citiem jāsamierinās ar krietni mazāku samaksu un piespiedu brīvprātīgajiem bezalgas atvaļinājumiem. Taču pats mērs bez sirdsapziņas pārmetumiem ik dienas pārvietojas ar agregātu, kas tērē 16 litru degvielas uz katriem 100 kilometriem. Un ne jau vienkārši pārvietojas, bet ik mēnesi norullē tūkstošiem kilometru. Turklāt jāsecina, ka nedz viņš, nedz pārējā Domes vadība to par izšķērdību neuzskata, jo neesot vēl atbildams jautājums, vai ar šo pašu spēkratu pilsētas galva turpinās braukt arī nākamā gada pavasarī, kad būs beidzies automašīnas nomas līgums.
Par jokiem
00:01
29.10.2009
58