Izlasot 15. janvāra «ZZ» Maijas Laizānes rakstu «Mēs torni nepacēlām», mani pārņēma sašutums.
Izlasot 15. janvāra «ZZ» Maijas Laizānes rakstu «Mēs torni nepacēlām», mani pārņēma sašutums.
Torņa atjaunošanai pilsētas budžetā neesot līdzekļu, jo tas samazināts par 10%. Bet domāju, ka tādēļ nav cietušas domnieku algas. Nevienam nav noslēpums, ka domnieki paši nosaka to lielumu, bet cietēji ir pilsētas iedzīvotāji, šajā gadījumā – tornis.
Un kur ir palikuši līdzekļi no koncertakcijas «Mēs – tornim»? Tā notiek jau piecus gadus, un biļetes cena tajā bija no 2 līdz 2, 5 latiem. Atliek secināt, ka līdzekļi ir nonākuši kāda kabatā. Tagad torņa atjaunošanas darbus pārņemšot kāda firma. Tā nolēmusi torņa telpās ierīkot tūrisma informācijas biroju un kafejnīcu. Pret pēdējo nav pretenziju, bet firmas kantora telpām tornis gan nav īstā vieta. Tad jau tajā varētu atvērt kādu «second hand» veikalu vai arī naktsklubu!
Bēdīgi, ka Jelgavas Domei nerūp pilsētas skaistums un svētas vietas. Kādreizējā vācu evaņģēliski luteriska baznīca tagad dziļā vientulībā uzņems firmas kantora telpas. Vai svēto vietu zaimošana ir nākamais solis pretī ES?
Līga
