SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) nākamajā gadā peļņā no valsts varētu saņemt 55 tūkstošus latu jeb pusi no līdzekļiem, ko plānojis dabūt par šo gadu. Šis samazinājums ir kārtējais valsts veiktais pasākums, lai samazinātu budžeta izdevumus pasažieru pārvadātāju dotēšanai. JAP gan uzsver, ka peļņas daļas straujais kritums pasažierus neietekmēs.
Ja par 2009.gadu valstij būs jāmaksā pārvadātājiem aptuveni 5,6 miljoni latu, par 2010.gadu maksājums varētu sasniegt vien 2,51 miljonu. To paredz veiktās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, pēc kuriem tiek aprēķināta pasažieru pārvadātājiem pienākošās peļņa. «Pasažieris, pērkot biļeti, sedz tikai pusi no patiesajām brauciena izmaksām,» saka Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents un JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs. Šie uzņēmumi pilda sociālo funkciju, tādēļ valsts uzdevums atbilstoši ES regulām ir nodrošināt tiem zināmu peļņas līmeni.Pēc P.Salkazanova teiktā, peļņas samazinājums ir tikai viens (turklāt pasažieriem mazāk sāpīgākais) no pasākumiem, kā valsts mēģina samazināt dotācijas pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai. Iepriekš valdība jau samazinājusi kvalitātes prasības pret pārvadātājiem, piespiedusi autoostas prasīt mazāku maksu par saviem pakalpojumiem un atsevišķām iedzīvotāju kategorijām likusi pašām maksāt par braucieniem autobusos. Tādējādi kopējais dotāciju samazinājums nākamajā gadā pret šo plānots vismaz 25 procentu apmērā, uz visiem pārvadātājiem paredzot 50,1 miljonu latu dotācijas.«Lielākais samazinājums līdz 72 procentu apjomā skars lielās pilsētas,» saka P.Salkazanovs, gan uzsverot, ka JAP jau šogad par 30 procentiem samazinājusi reisu skaitu un veikusi citus taupības pasākumus, tādēļ pagaidām nav domāts nākamajā gadā «nogriezt» vēl kādu reisu vai palielināt biļešu cenas. Viņš gan piebilst, ka lielāka skaidrība, vai nav jāsadārdzina maksa par braucieniem, būs zināma tikai pēc pašvaldības budžeta pieņemšanas. Tajā tiks noteikts, cik pilsēta gatava maksāt JAP zaudējumu segšanai.JAP un citu pārvadātāju peļņa līdz šim bijusi ap astoņiem deviņiem procentiem no summas, kas gada laikā iekasēta pašu ieņēmumos. Nākamajā gadā tie varētu būt vien četri procenti, un JAP no valsts varētu saņemt 55 tūkstošus latu. Uz jautājumu, kā uzņēmums šo naudu izlietojis līdz šim, P.Salkazanovs atbild, ka ar to sedz zaudējumus, ko rada citas JAP darbības sfēras. Piemēram, aizvien neatrisinātas ir problēmas ar JAP tā dēvēto taksometru biznesu. Šos pakalpojumus JAP vairs nesniedz, mašīnas netiek ekspluatētas, bet bankai par to nomu jāturpina maksāt.
