«Pats biju objektā visu laiku, gandrīz katru dienu, ļoti skatījāmies pakaļ firmas darbam,» saka SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) tehniskais direktors Uldis Lazdiņš, solot, ka šā nama renovācijā nav pieļautas 4. līnijas 1. nama siltināšanā konstatētās kļūdas. Kaut arī par energoefektivitāti vēl pāragri spriest, tā pēc veiktajiem darbiem nebūšot mazāka par 60 procentiem. Par siltuma ekonomiju jau tagad liecina fakts, ka Helmaņa ielas 3. mājai apkure pieslēgta tikai pirms divām nedēļām jeb mēnesi vēlāk nekā citur pilsētā.
Kad 17. oktobrī pieslēdza apkuri daļa no Helmaņa ielas 3. nama dzīvokļu saimniekiem pat esot protestējuši, sakot, ka vēl ir silts. Divos pirmā stāva dzīvokļos savā laikā ierīkota alternatīvā apkure, bet šajos mitekļos tā arvien nav pieslēgta. «Varam iztikt ar vienu mazu sildītāju uz visu dzīvokli,» viņi sakot. Par ievērojamu siltuma ekonomiju liecina arī termogrāfa uzņēmumi: pirms renovācijas mājas fasāde attēlos izskatījās kā siets – siltums plūda ne tikai no logu ailēm, vēl lielāki tā zudumi bija bloku šuvju vietās, turpretī tagad uzņemtajās bildēs zudumi vairs neparādās nemaz. Tā kā apkures sezona sākta nupat, pagaidām vēl nav ziņu par energoefektivitāti, taču U.Lazdiņš ir pārliecināts, ka tā būs vēl augstāka nekā 4. līnijas 1. namā, kur pēc pēdējās ziemas konstatēts – salīdzinājumā ar laiku pirms siltināšanas siltuma ekonomija ir 59 procenti. Ventilāciju darbinās vējšHelmaņa ielas piecstāvu 24 dzīvokļu ēkā, kas ekspluatācijā nodota 1983. gadā, kopš 16. jūlija trīs mēnešos veikti visu virsmu siltināšanas darbi (sienas, bēniņi, pagraba griesti, pamatu cokols), logu nomaiņa uz trīs stikla paketēm, ielikti jauni ieejas durvju bloki, apkures sistēma pārbūvēta no viencauruļu uz divcauruļu ar līdz šim Latvijā nebijušu diferenciālo balansieru uzstādīšanu. «Tie ļaus visā mājā garantēt stabilu siltuma piegādi pat tad, ja daļā no dzīvokļiem tiks regulēti radiatori,» skaidro U.Lazdiņš. Mājā nomainīti arī visi apkures ķermeņi (radiatori), tiem uzlikti termoregulatori, savukārt karstā ūdens apgādes sistēmai uzlikti jauni un izolēti cauruļvadi. Redzot šos darbus procesa laikā, mājas iedzīvotāji lēma, ka par papildu 17 tūkstošiem latu jāīsteno vēl vairāki darbi, tādēļ pie viena veikts iepriekš neplānots jumta remonts, nomainīti stāvvadi un aukstā ūdens un kanalizācijas caurules. Ēkā arī aizstiklotas lodžijas, tajās noflīzētas grīdas, īstenots kāpņu telpu remonts un rekonstruēti ieejas mezgli.Kā stāsta U.Lazdiņš, šajā projektā lietotas jaunākās tehnoloģijas arī ventilācijas sistēmas izveidē. Uz jumta tagad ir ar «mūžīgo dzinēju» vēju darbināma ventilācija. Lielākā daļa samaksās uzreizAtņemot Vācijas puses 40 procentu dāvinājumu, vidēji katram no 24 dzīvokļiem energoefektivitātes darbos jāiegulda ap 4500 latu. Lielākā daļa īpašnieku piekrituši šo summu samaksāt uzreiz vai paātrinātā termiņā, vien pāris dzīvokļu uzņēmušies 15 gadu saistības bankā «DnB Nord». Renovācijas kopējie kapitālieguldījumi ir 224 064,34 lati (ar PVN). Siltināšanas Ieguvumi Par vismaz 60 procentiem mazāks siltumenerģijas patēriņš Iespēja katrā dzīvoklī regulēt siltuma daudzumu radiatoros Pievilcīga mājas fasāde, izremontētas kāpņu telpas, nomainītas inženierkomunikācijas Palielinājusies mājas un dzīvokļu vērtība Sola samazināt apsaimniekošanas maksu
