«Ja nākamā gada valsts budžetā netiks atvēlēti līdzekļi plānveida operācijām, no tām būsim spiesti atteikties arī mēs,» norāda SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs. Stacionārā gada laikā no vairāk nekā 3000 veiktām operācijām aptuveni 300 bijušas plānveida, pārējās – neatliekamas.
Atšķirībā, piemēram, no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas, Liepājas un Jūrmalas slimnīcām un citām, kur plānveida operācijas netiek nodrošinātas jau vairākus mēnešus, Jelgavas slimnīca radusi iespēju šo pakalpojumu pacientiem sniegt līdz gada beigām. Nauda jāmeklē pašiemValdībā apstiprinātais valsts budžeta projekts nākamajam gadam rāda, ka 2010. gadā sagaidāms vēl lielāks valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības kritums, un, visticamāk, tā atteiksies segt arī plānveida operāciju pakalpojumus. A.Ķipurs piebilst, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, ievērojami samazinoties iedzīvotāju maksātspējai, Jelgavas slimnīca vairs negūst peļņu un spiesta dzīvot no tā, ko atvēl valsts. Iestādes vadītājs norāda – ja valstij nebūs naudas plānveida operācijām, nākamgad no tām būs spiesta atteikties arī Jelgavas slimnīca. Protams, izņēmums būs tad, ja pacients par operāciju varēs norēķināties pats. Līdz šim Jelgavas stacionārā rindas uz plānveida operācijām nebija izveidojušās, jo pacientu plūsma regulēta un operācijas sniegtas sistemātiski. Pagaidām neatbildēts paliek jautājums, kas notiks ar ķeizargrieziena operācijām, kas tiek plānotas gadījumos, kad skaidri zināms, ka dabiskajās dzemdībās var tikt apdraudēta sievietes vai bērna dzīvība. «No vienas puses, tā vistiešākajā veidā ir plānveida operācija, bet, no otras, – grūtnieces ietilpst sociāli aizsargājamo pacientu kategorijā, un šim punktam noteikumos jābūt atrunātam,» spriež valdes loceklis.Augs akūto gadījumu skaitsSlimnīcas vadītājs pārliecināts, ka, pārtraucot veikt plānveida operācijas, krietni palielināsies akūto saslimšanu skaits. «To sākam izjust jau tagad, kopš stacionāros palielināti pacientu līdzmaksājumi, – cilvēki pie ārsta vēršas novēloti un ar ielaistām vainām. Neapšaubāmi, šādu pacientu ārstēšana valstij izmaksā krietni dārgāk,» atzīst A.Ķipurs. Jelgavas slimnīcā veic dažāda veida operācijas, to skaitā žultspūšļa, trūču, vēnu un citas. Jelgavas slimnīca meklēšot variantus, kā palīdzēt pacientiem un veicināt pakalpojuma pieejamību, tikmēr Liepājas slimnīca, piemēram, noslēgusi līgumu ar līzinga kompāniju, un pacienti, kas ir tās klienti, tur ārstēties varēs uzreiz, bet maksājumus veikt 12 – 36 mēnešu laikā.
