Pirms pāris nedēļām valdība apstiprināja un atdeva skatīšanai Saeimā pēc KNAB ierosinājuma tapušos grozījumus Pašvaldību likumā, kas liks vietējām varām līdz ar saistošo noteikumu pieņemšanu atskaitīties sabiedrībai par tiem uzņēmējiem, organizācijām un citiem lobijiem, ar kuriem to tapšanas laikā notikušas konsultācijas. Turklāt nu izskanējis, ka līdzīgas prasības varētu attiecināt arī uz Saeimā tapušiem priekšlikumiem likumu maiņai. Savu, visbiežāk jau uzņēmējdarbības, interešu aizstāvēšana jeb lobēšana nav nekas slikts, protams, ja vien tas notiek atklātiem un likumīgiem līdzekļiem. Latvijā diemžēl šāda prakse, kas pasaulē jau gadu desmitiem iekarojusi stabilu vietu, ir bērna autiņos. Tāpēc par pēkšņām amatpersonu uzskatu maiņām, dīvainu nosliekšanos kāda biznesa pusē un uzņēmēju aizdomīgiem ziedojumiem partijām mums nākas dzirdēt pat biežāk nekā par kādas jomas pārstāvju došanos pie politiķiem ar atklātiem argumentiem tā vai cita likuma virzībai. Tāpēc prasība atskaitīties ir pozitīvs solis, tiesa, grūti iedomāties, kā tā darbosies. Pat tad, ja likums prasītu, vai Jelgavas Dome būtu atklāti paziņojusi, kurš ieteicis izstrādāt tādus nekustamā īpašuma nodokļa atlaides nosacījumus, kas zīmēti pēc viena uzņēmuma, proti, «Pilsētas pasāžas», ģīmja un līdzības? Taču izstrādātajos grozījumos ir vēl kāds jauninājums, kura ievērošanu panākt būtu daudz vienkāršāk. Proti, vismaz desmit dienas pirms saistošo noteikumu parakstīšanas tie jāpublisko gan pašvaldības ēkā, gan tās mājas lapā. Iespējams, tas liktu saņemties, piemēram, Jelgavas novada vadībai, kas savus lēmumus pieņem, neinformējot par tiem pat presi, kur nu vēl pašu iedzīvotājus.
