«Siltumu jūtu, radiatori uz minimālo nogriezti, it kā ir jau skaisti, taču uz manu dzīvokli vien šie darbi izmaksāja 8000 latu,» saka pensionāre Aina Holma, kas par savu 83 kvadrātmetru dzīvokli nākamos 15 gadus ik mēnesi bankai maksās 90 latu. Kaut arī atzīst, ka ar maksājumiem būs grūti, tomēr A.Holma līdz ar citiem dzīvokļu īpašniekiem slavē uzņēmuma «Rimts» darbu – mājas renovācija norisinājusies kvalitatīvi un jau tagad jūt siltuma ekonomiju.
Gandarījumu par paveikto «Ziņām» pauda arī Iveta un Ainārs Čunčuļi, kam šajā namā pieder trīsistabu dzīvoklis. Uz viņu dzīvokli renovācijas izmaksas ir ap 4500 latiem, ja izvēlas maksāt 15 gadus bankai, tad ikmēneša maksājums – ap 60 latiem. Viņi teic, ka siltuma ekonomija ir ļoti jūtama – radiatorus pieslēguši tikai pirms pāris dienām 1. novembrī. Tie noregulēti tā, lai dzīvoklī būtu plus 20 grādu temperatūra, taču, radiatori pārsvarā esot auksti, sildīšanas režīms ieslēdzoties reti, bet istabās ir plus 25 grādu temperatūra pat šajā aukstajā un vējainajā dienā. «Prieks arī par lodžiju, kas tagad ir iestiklota un silta telpa,» sacīja I.Čunčule. Pagājušajā ziemā lielākais apkures rēķins sasniedzis 130 latu, viņi rēķina, ka turpmāk tas būs vismaz uz pusi mazāks. Savukārt A.Holmas dzīvoklī dārgākā apkure pērn bija 140 latu, pensionāre cer, ka šoziem kredīta maksājums un rēķins par apkuri kopā nepārsniegs pagājušā gada «rekordu». Dzīvē pierādījies, ka par maziem līdzekļiem nekas nesanāk, atklājot ar Vācijas finansiālu atbalstu renovēto Helmaņa ielas 3.namu, sacīja pilsētas mērs Andris Rāviņš. Kaut arī apkures sezona nupat tikai sākusies, Domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka «šī māja kalpos par piemēru, kā jāstrādā, lai iegūtu maksimālu efektu». Pasākumā klāt bija arī A.Rāviņa partijas (Zaļo un zemnieku savienības) biedrs vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš uzsvēra, ka pašlaik ir būtiski ierobežot klimata pārmaiņas. «Ko var darīt Latvija? Taupīt enerģiju un reizē arī līdzekļus savos maciņos,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «siltināšana ir uzdrīkstēšanās, jo iedzīvotājos valda neticība, vai būs efekts». Arī pats R.Vējonis dzīvojot siltinātā namā un energoefektivitāte esot neapstrīdama kaut vai tāpēc, ka apkures sezona jāsāk vēlāk nekā citās daudzdzīvokļu mājās. «Tam, ko saka politiķi, ne vienmēr var ticēt, taču šeit būs iedzīvotāju piemērs,» teica ministrs.Pateicības vārdus mājas iedzīvotājiem par uzticību veltīja ģenerāluzņēmuma SIA «Rimts» vadītājs Juris Veiss. Kā zināms, viņa vadītajai firmai pārmetumus par nepietiekami kvalitatīvu darbu aizvien turpina izteikt Jelgavā pirmās šajā projektā siltinātās mājas iedzīvotāji no 4.līnijas 1. Kā ziņo pašvaldība, piecstāvu 24 dzīvokļu ēkā (tipveida sērija Nr. 104, ēka nodota ekspluatācijā 1983. gadā) veikta visu norobežojošo virsmu siltināšana (sienas, bēniņi, pagraba griesti, pamatu cokols). Lielākā daļa logu nomainīti uz trim stikla paketēm, ielikti jauni ieejas durvju bloki, apkures sistēma pārbūvēta no viencauruļu uz divcauruļu ar diferenciālo balansieru uzstādīšanu. Nomainīti arī visi apkures ķermeņi, uzlikti termoregulatori un apkures proporcionalitātes devēji, nomainīta karstā ūdens apgādes sistēma. Ieguldot iepriekš neplānotus aptuveni 17 000 latus, dzīvokļu īpašnieki nolēma arī veikt jumta remontu, nomainīt stāvvadus un kanalizācijas caurules pagrabā. Ēkā aizstiklotas arī lodžijas, izflīzētas grīdas, izremontētas kāpņu telpas un rekonstruēti ieejas mezgli.Pēc siltumenerģijas taupības pasākumu realizēšanas tiek prognozēts, ka siltumenerģijas patēriņš apkurei samazināsies vairāk nekā par 50 procentiem, kā arī būs iespēja katrā dzīvoklī regulēt patērēto siltuma daudzumu un veikt tā uzskaiti.Ēkas renovācijas darbi tika veikti no 16.jūlija līdz 20.oktobrim, kopējie kapitālieguldījumi ir 224 064,34 lati (ar PVN). Vācijas puse sedz 40 procentus (bez PVN) no izmaksām.
