Pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālais teātris iestudēja 20. gadsimta ievērojamā amerikāņu dramaturga Artura Millera (1915 – 2007) lugu «Skats no tilta», ko 20. novembrī pulksten 19 izrādīs Jelgavas kultūras namā.Popularitāti A.Millers sāka iekarot ar lugu «Visi mani dēli» (1947), bet 1949. gadā sarakstītā «Komivojažiera nāve» tiek uzskatīta par 20. gadsimta drāmas klasiku un daudzviet pasaulē iekļauta skolu mācību programmās. Autora slavenāko lugu vidū, kuras iedvesmojusi trīsdesmito gadu lielā depresija, ierindojama arī ar 1955. gadu datētā «Skats no tilta». Ne mazāk ievērojams ir režisora Sidnija Lumeta šīs sociālās drāmas ekranizējums 1961. gadā. Ekranizētas arī vairākas citas A.Millera lugas, bet ar kinopasauli rakstniekam ir vēl kāda saistība – laulība (tiesa, īslaicīga) ar vienu no visu laiku slavenākajām kinoaktrisēm – Merilinu Monro.«Skats no tilta» vēsta par itāļiem, kas nelegāli ierodas laimes zemē Amerikā, cerot uz darbu, peļņu un arī atgriešanos mājās pie ģimenes. Tas ir stāsts gan par cilvēkiem, kas uz svešu zemi brauc tikai strādāt, gan ļaudīm, kas cer tur sākt jaunu dzīvi. Vēl ir arī trešie, kuri savu jauno dzīvi mēģina nevis veidot, bet iekarot par katru cenu. Varbūt kāds te saskatīs līdzību ar latviešiem, kas labākas dzīves meklējumos izklīduši pa visu pasauli. Režisora Mihaila Kublinska veidotajā Nacionālā teātra iestudējumā spēles telpu iekārtojis scenogrāfs Gunārs Zemgals, izrādes kostīmu autore ir Ieva Kundziņa, mūzikas režisors – Valdis Zilveris, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks. Lomās – Juris Lisners, Ģirts Jakovļevs, Evija Skulte, Lāsma Kugrēna, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Jānis Kaijaks, Jānis Jurkāns vai Konrāds Lorencis.L.Kugrēna Beatričes lomā un Ģ.Jakovļevs Edija lomā parāda smalkas un neviennozīmīgas savstarpējo attiecību nianses. Beatriče pirmā nojauš neglābjamo nelaimi, kas ienākusi ģimenē, kad viņas vīrs Edijs, pašam to neapzinoties, iemīlējies septiņpadsmitgadīgajā Ketrinā (E.Skulte). Beatričes attieksmē pret meiteni, atbalstot viņas attiecību veidošanos ar Rodolfo (Mārtiņš Brūveris), sākotnēji vīd sievišķīga greizsirdība, vēlme tikt vaļā no gados jaunās un seksuāli tik pievilcīgās konkurentes. Taču drīz pār šīm tik saprotamajām jūtām virsroku ņem mīlestība pret vīru un arī Ketrinu, cenšanās pasargāt kā vienu, tā otru no draudošās katastrofas.
