Ieņēmumiem krītoties daudz straujāk, nekā plānots, vairākos Jelgavas novada pagastos izveidojušies nodokļu parādi, kurus novads tagad spiests segt no kopējā rezerves budžeta. Visvairāk – 59 tūkstošus latu – nodokļos par darbiniekiem nav samaksājis Jaunsvirlaukas pagasts, bet neizpildītas saistības ir arī Vircavai, Kalnciemam un Lielplatonei.
«Iespējams, dzīvots pāri līdzekļiem, pilnībā neizplānojot, kā visas saistības vēlāk varēs izpildīt,» runājot par Jaunsvirlauku, atzīst Jelgavas novada Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne. Ekonomikas augšupejas gados Jaunsvirlauka bija slavena ar dalību dažādos projektos, tika ņemti kredīti, kurus nomaksāt krīzes laikā ir grūti, izveidoti jauni pakalpojumu centri, ar kuru uzturēšanu tagad ir problēmas. Algas pagasta darbinieki saņemot bez aizķeršanās, taču vairākus mēnešus valstij neesot maksāts, piemēram, sociālais nodoklis. Pagasta pārvaldē «Ziņām» nekādu skaidrojumu gūt neizdevās, jo pārvaldniece Solveiga Arnīte esot komandējumā, kura mērķi atklāt nevarot, bet viņas pienākumu izpildītājs – novada domē Jelgavā. Savukārt bijusī Jaunsvirlaukas pagasta priekšsēdētāja, tagad novada deputāte Inta Savicka jau kopš augusta slimo un nav darbā. Cieš viss novadsJaunsvirlaukas un pārējo pagastu saistības pašlaik rada problēmas visam Jelgavas novadam, jo, kā skaidro S.Kalvāne, normatīvie akti neļauj pašvaldībai saņemt aizņēmumus ES finansētu projektu realizēšanai, ja tai ir nodokļu parādi. Kā zināms, pēc teritoriālās reformas visu 13 novada pagastu budžeti tika apvienoti vienā. Tāpēc šonedēļ novada Dome nolēmusi, ka tā nodokļu parādus segs no rezerves fonda, kurā uzkrāti drīzumā likvidējamās Jelgavas rajona padomes līdzekļi. Turklāt parādos iekļuvušajiem pagastiem nākamā gada laikā šī nauda būs jāatdod novadam. To, no kā atteikties, kur ietaupīt, lai tas būtu iespējams, novada speciālisti spriedīšot kopā ar attiecīgo pagastu pārvalžu darbiniekiem. Nodokļu parādi nav vienīgās pagastu neizpildītās saistības, atzīst S.Kalvāne. Piemēram, Līvbērze palikusi parādā darbu veicējiem par sporta zāles būvniecību, bet Jaunsvirlauka – par Staļģenes skolas jumta remontu. Abos gadījumos valdība solījusi dotāciju, taču vasarā līdz ar skarbajiem valsts budžeta grozījumiem lēmums par atbalstu pašvaldībām atcelts. Tāpēc tagad novads gatavojot vēstuli Finanšu ministrijai, prasot piešķirt aizņēmumu. Nepildās nodokļu ieņēmumiAtšķirībā no Jelgavas pilsētas, kur pašvaldības galvenais finanšu avots – iedzīvotāju ienākuma nodoklis – pildās tuvu prognozēm, Jelgavas novadā situācija ir daudz kritiskāka. Jūnijā valsts nodokļa ieņēmumu prognozi novadam samazināja no gada sākumā paredzētajiem 5,67 miljoniem līdz 5,31 miljonam, taču redzams, tā ieņēmumi būs vēl par 16 procentiem mazāki. Līdz ar to pagastiem nākšoties sagatavot priekšlikumus budžeta grozījumiem, kas paredzētu vēl šogad ievērojami samazināt izdevumus.
