Apklususi ķieģeļu rūpnīca, nestrādā gateris, vairs nebūvē koka mājiņas, zudis darbs logu ražošanas firmā – tik pesimistiski Ozolnieku novada Cenu pagasta Ānē vietējie raksturo šābrīža situāciju, kad liela daļa no aptuveni tūkstoš ciemata iedzīvotājiem pirms ziemas palikuši bez darba. Pašvaldības vadība atzīst, ka palielinājies pabalstu pieprasītāju skaits no Ānes, taču krīzes ietekme neesot būtiski lielāka kā citviet. Kamēr ciematā vakaros tiek ieslēgts ielu apgaismojums, mājokļiem piegādāts siltums un darbu dod kaut pašvaldības iestādes, tikmēr Āne bez cilvēkiem nepalikšot.
Uz jautājumu, kas ir lielākais darba devējs ciematā, pašvaldības speciāliste iedzīvotāju pieņemšanā Ānē Larisa Veipa sauc komunālo pakalpojumu nodrošinātāju SIA «Āne EP», kuras 20 darbinieki atbildīgi, lai mājokļiem būtu piegādāts siltums, nodrošināta ūdensapgāde un veikti citi ar apsaimniekošanu saistīti darbi. Vietējie strādā arī skolā, bērnudārzā, pašvaldības policijā, bibliotēkā. Savukārt privātajā sektorā ziemas sākumā darbs esot vien mašīnu servisā, pāris veikalos un dažas dienas nedēļā logu ražotnē. «Ir arī kapakmeņu firma,» uzskaita L.Veipa, tomēr lielākā daļa brauc strādāt citur, piemēram, uz zivju cehu Olainē.«Pavisam nomiruši neesam,» diezgan nerunīgi ir SIA «Plato S» sastaptie divi strādnieki. Plašajā logu ražotnē ceturtdienas pēcpusdienā valda klusums, jo līdz ar celtniecības buma kritumu panīcis bizness arī šajā jomā. Direktore Ludmila Šmatkova neslēpj – kādreizējo 20 darbinieku vietā tagad strādā vien seši, ieskaitot stikliniekus un grāmatvedi: «Nav vairs tādu apjomu, pagājušajā mēnesī izgatavojām 80 logu.» Direktore salīdzina, ka vēl pirms gada mēnesī no ražotnes izvests pat sešsimt logu un durvju. Tradicionāli ziemas mēneši ir tukšais laiks arī lielākajā darba devējā Ānē – ķieģeļu ceplī, kas tur strādā no 20. gadsimta sākuma. «Ziņas» novēroja, ka plašā uzņēmuma teritorija pašlaik piekrauta pilna nerealizētiem ķieģeļiem. 2004. gadā cepli iegādājās akciju sabiedrība «Lode», kuras vadība klātienē ražotni izrādīt gatava vien pavasarī. Kā stāsta «Lodes» meitas uzņēmuma SIA «Kalnciema ķieģelis» valdes priekšsēdētājs Gunārs Kandis, pēc iegādes Ānes ražotnē veikta vērienīga rekonstrukcija, ieguldot tajā vairāk nekā astoņus miljonus latu. «Tādēļ jau no 2007. gada tā uzskatāma par modernāko šāda veida ražotni reģionā,» saka G.Kandis, piebilstot, ka sezonā nodarbināto skaits Ānes ražotnē svārstās no 50 līdz 80 cilvēkiem un lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji. Lai gan ķieģeļu ceplis pēc rekonstrukcijas spējīgs strādāt visu gadu, tradicionāli keramisko būvmateriālu ražotnes ziemas mēnešos aptur. Ražošanas procesa tehnoloģisko īpatnību dēļ ziemas mēnešos tapušās produkcijas pašizmaksa ir salīdzinoši augstāka, tādēļ šajā laikā vairums tiek atbrīvoti, neslēpj G.Kandis. Daļa darbinieku veic iekārtu konservāciju, apkopi ziemā un dekonservāciju pirms ražošanas atsākšanas. Precīzu nodarbināto skaitu viņš nosaukt nevar, jo tas svārstoties atkarībā no paredzētajiem darbiem. «Tomēr svarīgākais, ka tos veic tie paši darbinieki, kas vasaras mēnešos ražo produkciju. Atsākot ražošanu, ar retiem izņēmumiem atgriežas tie paši cilvēki,» skaidro valdes priekšsēdētājs. Milzīgs pabalstu prasītājus skaitsPēc Nodarbinātības valsts aģentūras ziņām, Ozolnieku novadā ir 553 jeb aptuveni 5,5 procenti bezdarbnieku (novadā dzīvo ap 10,2 tūkstošiem iedzīvotāju). Aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils teic, ka tas ir labākais rādītājs visā kādreizējā Jelgavas rajonā, jo pilsētā 1. novembri bezdarba līmenis bija sasniedzis 12,2 procentus, bet Jelgavas un Ozolnieku novadā kopā – 13,4. Bezdarba rādītājs novadā gandrīz sakrīt ar pabalstu prasītāju skaitu. Pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode piektdien saņēma 500. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu kādam Ozolnieku novada iedzīvotājam, bet kopā ar Sidrabenes pagastu sociālā palīdzība šogad sniegta jau gandrīz 700 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāji lūdz piešķirt brīvpusdienas skolēniem, uzturnaudu bērnudārzniekiem, kā arī tā dēvēto garantēto minimālo ienākumu (GMI) – 45 latus mēnesī uz cilvēku. GMI Ozolnieku novadā šogad tiek maksāts jau 41 ģimenei, ceturtā daļa jeb 11 ir no Ānes. S.Strode neslēpj, ka lielākais pabalstu prasītāju skaits ir no Brankām un Ānes.Āne neesot rūpju bērns«Āne šajā krīzes laikā ne ar ko neatšķiras no citām apdzīvotām vietām,» uzsver Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs. Kā pozitīvo viņš min faktus, ka ciematā aizvien tiek nodrošināts ielu apgaismojums, ka darba vietas dod virkne pašvaldības iestāžu. Taču ceturtdien, kad priekšsēdētājs tradicionāli reizi mēnesī bija klātienē pieejams āneniekiem, visvairāk vietējie interesējās par iespējām saņemt pabalstus. M.Ainārs teic, ka gluži bez darba Ānes iedzīvotāji nav palikuši, kā ierasts, liela daļa ikdienā dodas uz ražošanas uzņēmumiem Cenu pagastā, Jelgavā un Rīgā. «Uzbūvēts kultūras nams, rekonstruējam bērnudārzu, drīz to siltināsim, jau būvējam žogu ap to un ciematā ierīkojam jaunus rotaļu laukumus,» saka Domes priekšsēdētājs. Savukārt L.Veipa smaida: «Kaut nemaksātāju skaits aug, apkure ir pieslēgta. Gan jau izdzīvosim, jo cilvēkus tāpat kā žurkas iznīdēt nevar.»
