Piensaimnieku kooperatīvi «Dzēse» un «Trikāta KS», kā arī SIA «Piena partneri» izveidojuši pilnsabiedrību «Latvijas piensaimnieks», kas, konsolidējot lopkopjus, cer nākotnē izveidot savu piena pārstrādes uzņēmumu. Tā sauktajā kooperatīvu kooperatīvā ietilpstošā mūspuses SIA «Sesava» piensaimniecības nākotni gan pagaidām neredz gaišās krāsās, nosodot valdības gauso darbu.
«Mērķi paliek tie paši, kas jebkuram piensaimnieku kooperatīvam, – atbalstīt savus biedrus un piensaimniecības nozari. Pašlaik sperts pirmais solis piensaimnieku konsolidācijai, kurā iekļāvušās dažāda lieluma zemnieku saimniecības – gan ar piecām, gan 500 govīm,» tā par jauno apvienību biznesa informācijas portālam www.nozare.lv izteicies «Dzēses» valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, «Latvijas piensaimnieku» nodēvējot par kooperācijas nākamo pakāpi – kooperatīvu kooperatīvs. Pēc «Ziņu» aplēsēm, jaunajā pilnsabiedrībā apvienojušies vairāk par 500 zemniekiem, jo abus kooperatīvus vien veido pustūkstotis lopkopju. «Latvijas piensaimnieka» pirmais uzdevums ir atrast ekonomiski izdevīgāko tirgu piena realizācijai, bet nākamais mērķis ir izveidot savu piena pārstrādes uzņēmumu, kā arī piesaistīt jaunus biedrus, «lai būtu lielāks spēks», tomēr M.Petrēvics atzina, ka pagaidām vēl nekādu konkrētu plānu par savu pārstrādes uzņēmumu nav.Viena no jaunā kooperatīva dalībniecēm ir SIA «Sesava», kas līdz ar astoņiem citiem uzņēmumiem pērnā gada sākumā nodibināja SIA «Piena partneri». «Ceram iespaidot piena cenu, jo kaut kā ir jāizdzīvo,» tā par darbošanos «Latvijas piensaimniekā» saka SIA «Sesava» valdes priekšsēdētājs Jānis Tabors. Pašreizējo iepirkuma cenu gan liedzot izpaust komercnoslēpums, taču, pēc J.Tabora teiktā, jau «labu laiku piena cena nesedz pašizmaksu». «Vai tad mūsu valstij kaut kas ir vajadzīgs? Par graudiem nemaksā, piena cena minimāla, liellopus nevienam nevajag, cūkas audzē dāņi, rapsis arī vairs nav nekāda laimes kultūra,» saka «Sesavas» vadītājs. «Tagad mums saviem cilvēkiem piespiedu kārtā jāsaka paldies par darbu un «ejiet, ziemojiet, kā mākat», jo šī valdība mums palīdzēt nespēj, zemniekiem pat jālūdzas, lai izmaksā subsīdijas, kas mums pienākas! Ražošana tā arī nav sākta sildīt, bet valdība līdz šim tikai gudri muld!» Pēc J.Tabora teiktā, zemnieka uzdevums ir saražot produkciju, pārstrādātājiem tā jāsagatavo tirgošanai, bet valsts pienākums būtu domāt, kā to realizēt, kā aktivizēt eksportu, jo iekšējā valsts tirgū piena un tā produktu ir pietiekami. «Nezinu, vai varēsim teikt «urrā!», ja pienu paši pārstrādāsim, jo pašlaik redzams, ka nevienam nevajag jau esošo kombinātu sieru,» taču SIA «Sesava» valdes priekšsēdētājs cer, ka darbs lielā pilnsabiedrībā situāciju uzlabos, jo «lauksaimnieki nestrādā tikai vienai dienai».
