Līdz 15. novembrim drīkst medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.
Gaiļa vai mājas zoss cepetim Mārtiņdienas mielasta galdā nav ne vainas, bet viens otrs mednieks savus ciemiņus droši vien pārsteigs ar paša nomedītas zoss cepeti. Spēkā esošie noteikumi Latvijā no 15. septembra līdz 15. novembrim ļauj medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.Kanādietes – svešiniecesKanādas zosis (Branta canadensis) svarā var sasniegt pat astoņus kilogramus, vēsta interneta portāls animaldiversity.com. Pieaugušo īpatņu spārnu atvērums mērāms no 127 līdz 173 centimetriem. Pirmo reizi Latvijā tās konstatētas 1982. gada 17. janvārī, kad divi Somijā gredzenoti īpatņi novēroti Vidzemes jūrmalā. Viens no putniem vēlāk atrasts beigts un tagad papildina Latvijas Dabas muzeja ekspozīciju. Gadu no gada šo putnu novērojumi Latvijā aug. Putnu pētnieks Ruslans Matrozis skaidro, ka pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropā bija tendence papildināt vietējās putnu un dzīvnieku sugas ar citu zemju īpatņiem. Viena no šādām sugām ir arī Kanādas zoss, kas ir Ziemeļeiropā un Lielbritānijā aklimatizēta Ziemeļamerikas suga. «Ūdensputni šādai aklimatizācijai labi pakļaujas, tāpēc tās no parkiem un dīķsaimniecībām pamazām sākušas migrēt līdzi citām gājputnu sugām,» skaidro R.Matrozis. Lielāku šo zosu baru ieceļošana Latvijā novērota pēdējos gados. 2008. gada marta otrajā pusē piecos baros redzēti kopā 107 īpatņi. Viens nesekmīgs ligzdošanas gadījums bijis 1991. gadā, kad Smārdes purva karjerā atrasta ligzda ar olām, taču vēlāk vismaz viens no pāra putniem tika nošauts. «Medīt šo sugu atļauts tālab, ka tā faktiski nav mūsu faunas sastāvdaļa,» norāda putnu pētnieks.Mazākās saudzējamas R.Matrozis stāsta, ka Kanādas zosis barošanās vietā lielākoties uzturoties atsevišķi no citām zosu sugām. Bet kopā ar sējas un baltpieres zosīm, kuras arī Latvijā atļauts medīt, bieži sastopamas baltvaigu zosis (Branta leucopsis), kuras saudzējamas visā Eiropas Savienībā. Baltvaigu zosis nelielā skaitā novērotas Kurzemes rietumu daļā – Nīcā, Papē, Užavā –, bet vienmēr kopā ar citām zosu sugām vai gulbjiem. Palasot komentārus mednieku portālā hunters.lv, var spriest, ka pašiem medniekiem nemaz tik skaidrs nav, kādai sugai pieder novērotais vai reizēm jau nomedītais putns. Arī baltvaigu zosis ir prāva izmēra putni, bet no Kanādas māsām tās vislabāk var atšķirt pēc it kā nedaudz izplūdušā baltā laukuma «sejas daļā», kas Kanādas zosij ir stingri norobežots pakaklē. No traktora nebaidās, no cilvēka ganVislabāk uz zosīm doties lietainās pievakarēs, kad debesis klāj mākoņi un putni no barošanās vietām laukos dodas uz naktsguļu purvājos. Var jau mēģināt zosu baram uz lauka pielavīties dienas laikā, bet jāņem vērā, ka bars vienmēr izlicis modru sardzi, kas uzmanīgi vēro apkārtni. Šiem putniem ir lieliska redze, un, tiklīdz zosis pamanīs ko aizdomīgu, bars nekavējoties celsies spārnos. Vienam otram medniekam izdevies putniem piebraukt samērā tuvu klāt ar traktoru un tad no tā aizsega izšaut. Citi veiksmīgi pielavoties zosu baram, maskējoties ar egļu zariem vai niedrēm.Medījot zosis, jāatceras, ka nevajag šaut tālu un augstu lidojošus putnus. Bieži gadās, ka bars pārlaižas medniekam pāri, apgriežas un lido atpakaļ, lai nosēstos. Tad jau var šaut no droša attāluma. Turklāt pieredzējušie mednieki iesaka tēmēt vienam konkrētam putnam. Šaujot «uz dullo» barā, iespējams tikai savainot vairākus putnus, kuri pēc tam, visticamāk, aizies bojā. Jāizvēlas arī pietiekami rupjas skrotis, vismaz 4,5 milimetru diametrā, jo zosīm ir cietas spalvas, no kurām sīkākas skrotis atlec, skaidro pieredzējis mednieks Imants. Uzziņai Latvijā aizliegts medīt mazo zosi, kura iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā, meža zosi, kā arī baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosi. Sējas zosis ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā neligzdo, taču bieži sastopamas caurceļošanas laikā. Tās sasniedz 3 līdz 3,5 kilogramu svaru. Kāju un knābja gaišās daļas – dzelteni oranžas. Šīs ir lielākās no Latvijā sastopamajām zosīm. Parasti sējas zosis pirmās sāk migrāciju, un lielākā daļa šo putnu jau devušies projām no Latvijas uz ziemošanas vietām. Vēl aizvien sastopamas Kurzemē. Baltpieres zosis no pārējām atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas – oranžas, knābja gaišās daļas – iesārtas. Ligzdo ziemeļos – tundrā.No www.ornitofaunistika.com
