Alveja ir parasts un pierasts istabas augs.
Alveja ir parasts un pierasts istabas augs. Modernos interjeros gan tā redzama reti, toties mūsu mammu un vecmammu istabu palodzes allaž rotāja šī mazprasīgā puķe. Savā dzimtenē Dienvidāfrikā alveja ir koks, kurš nereti sasniedz 20 m augstumu. Tai ir resns, sarkanīgs stumbrs un gari zari.
Alveja zied ļoti reti un tikai īpaši labvēlīgos apstākļos. Taču alveju audzē tai piemītošo ārstniecisko īpašību dēļ.
Vēstures fakts
Maķedonijas Aleksandra karagājienu laikā grieķi uzzinājuši, ka Sokotra salā augot ārstniecisks koks, ar kura sulu iezemieši ārstējot visas slimības un dziedējot brūces. Maķedonijas Aleksandrs iekaroja Sokotru, un augs nokļuva eiropiešu rokās. Tas izrādījās ļoti izturīgs un iesakņojās jaunajā dzīvesvietā.
Tas tik ir vērtīgs augs!
Alvejas sula patiešām ir ļoti vērtīga. Vēlāk konstatēja, ka tā satur ēteriskās eļļas, sveķus, fermentus, vitamīnus un daudzas citas mūsu organismam nepieciešamas vielas. Mūsdienu farmakoloģijā alveju izmanto dažādos ārstnieciskos preparātos. Taču alvejas derīgās īpašības mēs varam izmantot, arī paši pagatavojot alvejas sulu.
Lai tā būtu vēl vērtīgāka, izmanto lapas, kuras tiek bioloģiski stimulētas. apakšējās vai vidējās vislabāk attīstītās lapas nolauž pie pašas pamatnes, nomazgā tekošā ūdenī un apžāvē. Tad uz 12 dienām novieto ledusskapī vai citā vēsā un tumšā vietā. Šādos apstākļos lapās apstājas dzīvības procesi. Taču auga šūnās sāk veidoties vielas, kuru uzdevums ir stimulēt dziestošo šūnu dzīvotspēju.
(Turpmāk vēl.)
