Vairākos Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izlīgšanas komisijas sarunu raundos panāktie kompromisi, piemēram, palielināt finansējumu izglītībai par 33 procentiem, mīkstinājuši arodbiedrības radikālo nostāju rīkot pedagogu streiku. Tomēr skolotāji IZM solījumiem līdz galam neuzticas un gatavi iesaistīties protesta akcijās, ja tādas notiks.
«Vispirms jāredz, kā panāktie kompromisi īstenosies dzīvē, un tad varēs aplaudēt. Nezinu, vai visam var uzticēties, jo katra diena nes ko jaunu,» teic Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas LIZDA dalīborganizācijas pārstāve Gunita Smiltāne, paužot apņēmību vajadzības gadījumā solidarizēties un kopā ar kolektīvu piedalīties protesta akcijās. «Nezinu gan, vai patlaban būtu lietderīgi rīkot streiku, jo īsto momentu, manuprāt, esam palaiduši garām – to vajadzēja īstenot eksāmenu laikā,» pārliecināta skolotāja.Ļaus palielināt slodziPedagogu arodbiedrība ministrijai prasīja 2010. gada budžetā palielināt finansējumu vispārējai un profesionālajai izglītībai, kā arī nepieļaut tālāku līdzekļu samazinājumu augstākajai izglītībai. Sarunu gaitā, piemēram, tika panākta vienošanās, ka no nākamā gada 1. janvāra vienam skolēnam «sekos» 650 latu, kas ir par 33 procentiem vairāk nekā līdz šim. Tas gan nenozīmē, ka atalgojums par likmi, kas patlaban ir 250 latu, kļūs lielāks, tomēr varēs samaksāt par pagarināto dienas grupu nodrošināšanu, burtnīcu labošanu, konsultācijām un citiem skolotāju pienākumiem. «Šis finansējums ļaus palielināt slodzi. Pedagogiem šie četri mēneši bijuši ļoti smagi, jo līdzekļu pietika vien mācību procesa nodrošināšanai. Viņi cieta dubultā, jo samazinājās ne tikai atalgojums par likmi, bet arī slodze. Savukārt finansējuma palielinājums, ja tiks pieņemts, ļaus atgriezties pie iesāktās darba samaksas sistēmas sakārtošanas, kas paredz pārēju uz 40 stundu darba nedēļu,» skaidro Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa, atzinīgi vērtējot arī panākto kompromisu apturēt skolēnu skaita attiecības palielināšanos uz vienu pedagogu. «Šī reforma nāca ļoti strauji, tāpēc nepieciešams izvērtējums, kā tā nostrādājusi,» teic G.Avotiņa. Viņa arī piebilst, ka nākamajā mācību gadā novadā netiek prognozēta būtiska audzēkņu skaita samazināšanās. Patlaban pirms jaunā budžeta pieņemšanas tiekot apzināts, kā skolām šajos mēnešos veicies un vai būtu kas radikāli jāmaina.Panākts daudz kompromisuLIZDA sarunās ar IZM panākusi kompromisus teju visos jautājumos, izņemot par augstāko izglītību. Par turpmāko rīcību arodbiedrība varētu lemt padomes sēdē 25. novembrī, tomēr LIZDA priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Krastiņa izteikumi ļauj noprast, ka streika tāpēc varētu nebūt. «Ja iespējams ar sarunām meklēt risinājumus un atrast kompromisus, tas ir desmitreiz labāk nekā kaujas stāja streikā,» viņš atzina aģentūrai LETA.
