Kādu redzat Latvijas nākotni tuvākajos desmit gados?
Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieks:Domas par Latvijas nākotni pirmkārt saistās ar izeju no krīzes. Lai tas izdotos, vajadzīga analīze par to, kur mēs agrāk esam kļūdījušies. Domāju, vismaz tuvāko piecu gadu laikā šajā sakarā parādīsies skaidra apjausma. Jau tagad zināms, ka politikā nedrīkst laist neveiksminiekus biznesā. Turpinot savas «rebes» politiskajā līmenī, skāde iznāk vēl lielāka. Otrais ir korupcijas izskaušana un ierēdņu reāla administratīva, pat krimināla atbildība par valstī pieņemtajiem lēmumiem. Manuprāt, jau tuvāko divu gadu laikā kādam negodprātīgam valstsvīram no varas piramīdas augšgala būtu jānonāk aiz restēm. Turpat blakus vienā ekonomiskajā telpā un laikā nedrīkst atrasties tādi cilvēki, kuri grib strādāt, un tādi, kuri grib izšķērdīgi dzīvot no pirmo samaksātajiem nodokļiem. Trešais ir pozitīvas izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Es domāju, ka latvieši saņemsies, mācīsies no gūtajiem puniem un valsts attīstīsies.
Biruta Ribaka, uzņēmēja autotirdzniecības biznesā:Man šķiet, ka jānomainās veselai paaudzei, lai Latvijā dzīve sāktu iet augšup. Daudzus sabojāja «treknie gadi». Deviņdesmito gadu vidū cilvēki bija citādi – vispirms parādīja, ko māk strādāt, un tikai tad vienojās par samaksu. Tagad ir otrādi – darbinieks uzskata, ka visu prot, prasa lielu algu, bet, kad ieraugi darba «augļus», jāsaķer galva. Rodas iespaids, ka labākie mehāniķi, celtnieki un citi amatnieki ir prom ārzemēs. Te palikuši vienīgi gados vecākie un tādi, kurus nekur negaida un kuriem nekas nav svēts. Esmu runājusi ar mūsu jauniešiem, kas tagad dzīvo Anglijā. Viņi atzīst, ka svešumā iemācījušies strādāt.
Gundars Caune, studē kultūras vadību:Pēc jebkuras nakts nāk rīts. Domāju, ka noteikti pēc desmit gadiem Latvija rotāsies augšupejas rīta saulē. Tagad latviešiem galvenais būtu palīdzēt cits citam un neaizbraukt par kalpiem uz ārvalstīm. Neatstāt savu vietu iebraucējiem cittautiešiem. Tāpat ļoti svarīgi ir uzturēt kultūras tradīcijas, kas tautu darījušas spēcīgu un iznesušas cauri gadsimtiem. Šajā jomā es studēju un arī plānoju strādāt. Lai gan studenta dzīve mani aizvedusi uz Rīgu, skaidri zinu, ka pirmā darba meklējumos nelūkošos galvaspilsētas virzienā. Esmu savas pilsētas patriots un ceru, ka manas zināšanas te noderēs.
