Sievu mocīja vainas apziņa, ka tieši viņas neapdomības dēļ ģimene zaudējusi mantu un no turības nonākusi nabadzībā. Psihiatriskajā slimnīcā sieviete (viņas vecums bija starp četrdesmit un piecdesmit) nokļuva pēc tam, kad tuvinieki viņu šķūnītī vārdu tiešā nozīmē bija izņēmuši no striķa. Tāds ir viens no gadījumiem ārstes Aismas Bredovskas praksē. Šā gada deviņos mēnešos pašnāvību skaits Jelgavas pilsētā un rajonā salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn jūtami audzis – no 19 līdz 23. Tiesa, mazāk ir reģistrētu pašnāvības mēģinājumu.
Minētais stāsts ir no deviņdesmito gadu sākuma krīzes, kad daudziem kļuva nevērtīgi agrākie naudas uzkrājumi. «Taču tagad, ciešot grūtības no iepriekšējos gados ņemtajiem kredītiem, situācijas ir ļoti līdzīgas,» stāsta A.Bredovska. Toreiz pēc mēnesi ilgas ārstēšanās, gūstot radu un ģimenes atbalstu, sieviete pilnvērtīgi atgriezās dzīvē. «Pašnāvību un to mēģinājumu vairāk ir tumšajā, depresīvajā laikā, un tām, protams, ir sakars ar sociāli ekonomisko situāciju. Taču kādreiz tieši saimniecisko grūtību laikā cilvēki saņemas, bet pašnāvību skaits turpina augt, kad krīze jau beidzas,» atzīst ārste. Drūmā statistika būtiski atšķiras dažādās valstīs. Kaut gan katoļu tradīcijas stingri nosoda pašnāvības, pirmajā vietā pasaulē to skaita ziņā ir Lietuva. Taču ļoti augsts šis traģiskais rādītājs ir arī Latvijā – tā atrodas pirmajā desmitniekā. Statistiskie dati atšķiras arī vienas valsts reģionos. Septembrī un oktobrī Latgalē no dzīves šķīrušies 19 cilvēku (tostarp Rēzeknē septiņi), tajā pašā laikā Jelgavā notikusi viena pašnāvība. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece to saista ar bezdarbu, kura līmenis Latgalē ir augstāks.Ārste A.Bredovska piebilst, ka tur ir arī zemāks vidējais izglītības līmenis un vairāk lieto grādīgos. Alkohols ir biežs pašnāvību pavadonis. Tiesu medicīnas eksperti Jeļenu Ratinieci uztrauc kaimiņu un citu līdzcilvēku vienaldzība šajās traģēdijās. Izmisumā bojāgājušos cilvēkus nereti atrod tikai tad, kad sāk parādīties līķa smaka. Diennaktīm pusvirus stāvošām dzīvokļa ārdurvīm cilvēki iet garām. Svarīgs faktors šo nelaimju novēršanā ir kvalificētas palīdzības pieejamība. Īpaši tas attiecas uz vīriešiem, kuri nevēlas atzīt, ka viņiem tā nepieciešama. Vīrieši pašnāvības izdara četras piecas reizes biežāk nekā sievietes, kuru vidū savukārt ir lielāks reģistrēto pašnāvības mēģinājumu skaits. Samērā raksturīgi esot, ka sievietes ar šādu rīcību mēģina panākt, lai ģimenē atgrieztos paklīdušais vīrs, vai arī risināt kādu citu pagalam sasāpējušu jautājumu. Taču arī tas ir ļoti bīstami, jo nejauši šāds mēģinājums var iegūt letālu iznākumu. Šā gada deviņos mēnešos slimnīcā «Ģintermuiža» saistībā ar pašnāvības mēģinājumiem palīdzību saņēmuši 36 pacienti, kas gan ir uz pusi mazāk nekā pērn. Būtiski, ka akūto palīdzību pēc pašnāvības mēģinājuma slimnīca «Ģintermuiža» sniedz bez maksas. Valsts pilnībā sedz arī pacientu uzturēšanos slimnīcā, savukārt ārsti piedāvā privātas konsultācijas.
