Nekustamais īpašums sniedz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus, tādēļ pilnīgi normāla ir sabiedrības vēlme sodīt nesakopto zemju īpašniekus. Man arī nepatīk daudzie nesakoptie lauki, kas bojā mūsu valsts ainavu un traucē tiem zemju īpašniekiem, kuri tuvumā apstrādā zemi, jo nezāļu sēklas no neapstrādātājiem laukiem izplatās ļoti strauji.
Pirmkārt, jānovērš radušās situācijas sekas jeb tas, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā neapstrādātās zemes apjomā no kopplatības. Šis mūsu „sasniegums” ir spilgts pierādījums tam, ka mūsu lauksaimniecības politika pēdējos divdesmit gadus bijusi nepareiza un pierāda, ka šāds „demokrātiskais” lauksaimniecības modelis sevi ir izsmēlis. Lauku atdzīvināšanai vajadzīgas būtiskas reformas. Un valstij nepieciešams aktīvi līdzdarboties lauksaimniecības biznesa vides veidošanā.Otrkārt, jāatceras, ka administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) ļauj pašvaldībām jau tagad par nesakoptajiem nekustamajiem īpašumiem piemērot naudas sodus, kas ir lielāki nekā paredzamā – 3% kadastrālās vērtības – īpašuma nodokļa likme. Treškārt, par pašu atbildīgās ministrijas priekšlikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokli 3% apjomā no īpašuma kadastrālās vērtības neapstrādātai lauksaimniecības zemei.Gada pirmajā pusē (parasti, martā) pašvaldības visiem nodokļu maksātājiem – lauksaimniecības zemes īpašniekiem – izsūtīs rēķinus, kuros nodoklis būs aprēķināts, piemērojot 1,5% likmi no kadastrālās vērtības. Rudens pusē, kad būs skaidri redzams, kur zeme ir apstrādāta un kur ne, izsūtīs nākamos rēķinus ar 1,5% likmi tiem, kuru lauksaimniecības zemes nebūs apstrādātas. Informāciju par to, kur un cik lielā platībā zeme nav apstrādāta, vākšot vietējās pašvaldības kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Idejiski skaisti, tomēr aktuāls paliek jautājums, kāpēc pašvaldībai nav informācijas par jau esošo situāciju un kur ir cerība, ka pēc visām apvienošanām un štatu samazināšanas pašvaldībām būs iespēja un vēlme apsekot nekoptās zemes?Tāpat ar Lauku atbalsta dienestu ir nepilnības, jo šis dienests interesējas tikai par zemes īpašniekiem, kas saņem ES atbalsta maksājumus, tādējādi veselu virkni īpašumu šis dienests nepārbaudīs.Kopumā ideja laba un audzinoša, kas papildus līdzšinējām sankcijām veicinās zemes sakopšanu, tomēr ir viens liels „bet”. Šobrīd nav uzskaites vai metodes, kā pārliecināties par visiem Latvijā esošajiem sakopšanas vai nesakopšanas gadījumiem. Tādēļ ir pamatotas bažas, ka labā doma jau sākotnēji iznāks kropla, jo pašvaldība, manuprāt, nespēs pilnvērtīgi apsekot savu teritoriju, ja to nav izdarījusi līdz šim. Sodīt tos, kuri nav Lauku atbalsta dienesta klienti arī ir nepareizi, jo arī es personīgi pazīstu vairākus eiroskeptiskus zemes īpašniekus, kas godprātīgi kopj savu zemi, taču no ES saņemt neko nevēlas. Tad sanāk, ka šie arī būtu jāsoda.Ņemot vērā to, cik nesakārtots šobrīd ir šis jautājums, nevar pieļaut nodokļa ieviešanu, kas godīgi nav iekasējams, tādēļ iesniegti grozījumi likumprojektā par zemes nodokli, kas ļauj no šās ieceres atteikties un turpināt audzinošo darbu īstenot pašvaldībām caur APK normām, kas ļauj zemes īpašnieku sodīt līdz pat 5000 Ls
