«Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts,» teikts mūsu Satversmē. Savukārt politiskās ābeces patiesība ir tāda, ka demokrātija nav iedomājama bez brīvas preses. Tādēļ valsts svētki ir tā reize, kad gribas pateikt paldies laikraksta un portāla lasītājiem par to, ka jums ir vajadzīgs žurnālistu darbs, vajadzīga viedokļu un uzskatu dažādība. Vēl jo lielāks paldies tiem, kuri ne tikai lasa, bet arī iesaistās redakcijas darbā ar saviem rakstiem, telefona zvaniem, ziņojumiem par aktuālo, komentāriem. Lai arī mainījušies laikraksta īpašnieki, žurnālistu darbu tas nav ietekmējis. Esam centušies kalpot vienīgi savam lasītājam. Kā tas izdevies, lielā mērā parādīs abonēšanas kampaņas rezultāts. Taču, domājot par demokrātiju, jāatzīst, ka dažkārt sekmīgi ekonomiski attīstās neatkarīgas valstis, kurās nav vārda brīvības, visas tautas vēlēšanu un arī brīvas preses. Ar demokrātijas noliegšanu, vadoņa Kārļa Ulmaņa režīmu bieži saista arī Latvijas straujo augšupeja trīsdesmitajos gados, kad tapa Ķeguma spēkstacija, tika uzbūvēts simtiem jaunu skolu un iegūts daudz citu saimniecisku labumu. Daudz neprātojot par to, cik nožēlojami un traģiski šī vadonība beidzās, šodien nereti sabiedrībā izskan doma, ka izeja no tagadējās krīzes sekmēsies tad, ja atradīsies gudrs, labs un taisnīgs vadonis. Šķiet, nav šaubu, ka valsts varai jākļūst stingrākai. Ir riskanti paļauties uz to, ka sabiedrisko dzīvi «automātiski» sakārtos brīvais tirgus. Tomēr, kā vēsturiskā pieredze rāda, neviens līderis vai vadonis, neviens politiskais spēks nedrīkst palikt ārpus kritikas. Produktīvā viedokļu apmaiņā dzimst idejas gan kultūrā, gan politikā, gan tautsaimnieciskās lietās. Tikai tā ilgtspējīgi var attīstīties arī mūsu pilsēta, novadi un valsts, kas iet uz simtgadi un, dod Dievs, ies daudz tālāk!
