Mēs zinām, ka ir pasaules vēsture, Latvijas vēsture, jo šos jēdzienus mācīja skolā. Bet ir vēl arī vietējā novada vēsture, un tas vispirms būtu jāmāca vecākiem. Esam atcerējušies Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienu, nosvinējuši Rīgas atbrīvošanas no bermontiešiem 90. gadadienu, kas ir Lāčplēša diena, Latvijas valsts dibināšanas 91. gadadienu. Pienākusi kārta atzīmēt 90. gadadienu, kopš Jelgava atbrīvota no Bermonta – Avalova vācu un baltgvardu armijas. Lokālpatriotisks notikums, bet ļoti svarīgs jelgavnieku identitātei.Aizveru acis un iztēlojos, kādam šim pasākumam vajadzētu izskatīties. 21. novembra vakars, Meža jeb Nikolaja kapi Bauskas ielā. No vārtiem līdz brīvības cīņās kritušo piemineklim deg lāpas. Pūtēju orķestris spēlē 20. gadsimta sākumā Latvijā populāru mūziku, strēlnieku maršus. Pie vārtiem pulcējas Jelgavas iestāžu, skolu, sabiedrisko organizāciju pārstāvji ar valsts vai organizāciju karogiem. Pilsētas un novadu vadītāji, skolu direktori, organizāciju pārstāvji ieradušies kapos ne tikai darba pienākuma dēļ, bet tāpēc, lai atvestu šurp savus bērnus, mazbērnus. Jo ir iespēja pastāstīt arī par savas dzimtas vēsturi, atcerēties tos ģimenes locekļus, kas tajos laikos dzīvoja un piedalījās pasaules un brīvības karos. Kluss gājiens no kapu vārtiem līdz piemineklim, kritušo godināšana, zemessardzes, jaunsargu godasardzes, ziedu un svecīšu nolikšana. Ziedi un sveces tiek noliktas vēl divās vietās – angļu kara kapos, kas atrodas pavisam netālu, un pie pieminekļa kādreiz Jelgavā slaveno skolotāju brāļu Strekāvinu atdusas vietā, jo tieši viņi sabiedriski ļoti aktīvi darbojās, lai Jelgavā jau 1922. gadā tiktu uzcelts Latvijā pirmais piemineklis brīvības cīņās kritušajiem varoņiem…Tāda ir mana iztēle. Patiesībā vai ik gadu mazinās to cilvēku loks, kas iesaistās 21. novembra uzvaras svētku tradīcijas uzturēšanā. Divdesmitajos, trīsdesmitajos gados no pilsētas uz kapiem tika organizēts svētku gājiens (par tā popularitāti liecina ziedu daudzums pieminekļa pakājē, ko var apskatīt žurnālā «Atpūta» publicētajā fotogrāfijā). Deviņdesmitajos gados un vēl divtūkstošo sākumā 21. novembra vakarā no pilsētas centra uz varoņu atdusas vietu Meža kapos veda pašvaldības apmaksāts autobuss. Nu jau vairākus gadus tur «darba kārtībā» lielākoties ierodas amatpersonas, citu sabiedrības pārstāvju – maz. Tomēr uzdrošinos cerēt un aicināt: «Tiksimies Meža kapos 21. novembrī pulksten 11, jelgavnieki!» Šī brīvības cīņu deviņdesmitgade mūsu novadniekiem vēl zīmīga ar jauna pieminekļa atklāšanu Jelgavas ziemeļu pievārtē, tagadējā Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā. No turienes pilsētu atbrīvoja kapteiņa Artura Kēlera vadītie karavīri. Par viņu drosmi un panākumu Jelgavā ik dienas atgādina Uzvaras ielas vārds. Pie labas gribas pēc svinīgā brīža Meža kapos var paspēt gan būt vienā, gan nokļūt otrā pasākumā, kas sāksies pulksten 13. Mums ir, no kā smelties drosmi un garīgu spēku!
