Pirms pāris nedēļām dzīvnieku patversmes darbinieki aicināja lasītājus palīdzēt atrast saimniekus sunim, kurš naktī bija atstāts piesiets pie veterinārās klīnikas sētas, un klāt tam bija pielikta zīmīte: «Apnicis, agresīvs, vēlos nosist.» Kāds anonīms zvans vēstīja, ka suņa saimnieks mitinoties Svētes pagastā un jau vairākkārt izteicis vēlmi atbrīvoties no dzīvnieka. Lielais suns bija nikns un ar patversmes darbiniekiem kopīgu valodu nespēja rast, bet saimniekam tā arī neradās drosme atnākt uz patversmi un atzīties, ka ar suni vairs galā tikt nespēj, un kopīgi meklēt risinājumu. Atsauksmēs interneta portālā un patversmes darbiniekiem tika aizrādīts, ka šajā gadījumā saimnieku nosodīt nedrīkstot, jo viņš no dzīvnieka atbrīvojies salīdzinoši humāni. «Sabiedrībā ir dīvaina nostāja – ja atkritumus izmet, kur pagadās, uzreiz meklē vainīgos un soda, bet, ja tā izrīkojas ar mājdzīvnieku, sods par to nepienākas? Kur beidzas visatļautība? Vai dzīvnieku uzturēšana, vakcinēšana, barošana, kopšana patversmei neko nemaksā? Varbūt to sponsorēt būtu gatavi šādu bezatbildīgu cilvēku aizstāvji?» jautā dzīvnieku patversmes pārstāve Unda Ģēģere. Visi jautājumi atrisināmi sarunu ceļā, nevis šādi rīkojoties, viņa piebilst. Februārī Jelgavas pašvaldībai beigsies līgumattiecības ar veterināro klīniku par dzīvnieku patversmes pakalpojumiem. «Varbūt nav vērts tās turpināt, jo, kad notiek šādi dzīvnieku pamešanas gadījumi, pēkšņi visa atbildība jāuzņemas klīnikas darbiniekiem. Domāju, pilsētai un novadiem jāvienojas, ko darīt ar tādiem dzīvniekiem un kā pie atbildības saukt to saimniekus, jo pēc pašreizējiem noteikumiem mēs nemaz nevaram šādus dzīvniekus pieņemt, jo nav kas par to uzturēšanu un darbu maksā. Protams, visi šeit strādājošie esam sava darba patrioti un dzīvnieku mīļi, tāpēc nelaimē tos neatstāsim, bet arī pārējiem jābūt saprotošiem,» stingri teic U.Ģēģere. Diemžēl lielais pamestais dzīvnieks nu devies uz citiem medību laukiem, bet saimnieka «darbs» lai paliek uz viņa sirdsapziņas.
