Labiekārtojot Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja teritoriju, jaunu atrašanās vietu ieguvusi «Lāčplēša sirds» jeb piecdesmitos gados iznīcinātā Jelgavas atbrīvotāju pieminekļa fragments. «Lāčplēša sirds» pārcelta aiz muzeja, bet tā iepriekšējā vietā novietots Ģederta Eliasa piemineklis, šodien raksta «Zemgales Ziņas». Vai tas ir pareizi – sabiedrības domas dalās.
«Priekšstats, ka vecā Lāčplēša pieminekļa fragments novietots muzeja pakaļpusē, ir maldīgs. Patiesībā tā ir arhitektūras pieminekļa aizsardzības zona, kurā izvietotie objekti veido kopēju ansambli. Muzejnieki domā, ka nākotnē tur varētu atrasties vēl kādi fondā esoši tēlniecības darbi,» teic pašvaldības galvenais mākslinieks Georgs Svikulis. Viņš priecājas, ka līdz šim neizmantotais muzejam piegulošās teritorijas stūris iegūs skaistu, intīmu noskaņu. Pazīstamais gleznotājs Gunārs Ezernieks, vērtējot situāciju, saka: «Tēlnieka Jāņa Zariņa Ģederta Eliasa piemineklim vieta atrasta laba, taču pret vecmeistara Kārļa Jansona Lāčplēša pieminekļa fragmentu nav izrādīta pienācīga cieņa. Tas, līdzīgi kā lauku sētās mēdz darīt ar īsti nevajadzīgām lietām, nolikts prom no acīm.» Viņaprāt, «Lāčplēša sirdij» īsta vieta būtu muzeja zālē – ekspozīcijā, kas stāsta par atmodu. Līdzīgi pasaules mākslas muzejos tiek glabāti slavenu bojāgājušo pieminekļu fragmenti. Muzeja direktore Gita Grase stāsta: «1988. gada maijā atrasto Lāčplēša pieminekļa fragmentu muzejs iegrāmatoja kā savu eksponātu. Tādējādi tolaik to varēja juridiski pasargāt no valsts neatkarības pretiniekiem. Taču vairāk par tonnu smagā fragmentu novietot muzeja zālē nav plānots.» Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 19.novembra numurā.
