Valsts teritoriālās reformas gaidās daudz tiek runāts par pagastu un rajonu apvienošanu, teritoriju pārdalīšanu.
Valsts teritoriālās reformas gaidās daudz tiek runāts par pagastu un rajonu apvienošanu, teritoriju pārdalīšanu. Iespējams, ka refomas gaitā Dobeles pilsētai tiks pievienots Dobeles pagasts, kādreiz viens no bagātākajiem Latvijā.
Tagad lepnās kopsaimniecības likvidētas un no bagātās dzīves vairs ne vēsts. Vietā, kur patlaban atrodas Dobeles pagasts, senos laikos bijušas vairākas muižas. Trīsdesmitajos gados pagasta teritorija sešu kilometru rādiusā aptvērusi Dobeles pilsētu. 1928. gadā tā platība bijusi 10867 hektāri un to apdzīvojuši 3126 iedzīvotāji. Pagasta gada budžets bijis 49521 lats. Varenajiem pagasta zemniekiem katram piederējuši ne mazāk par 50 hektāriem auglīgās zemes. Bijuši savi pašdarbības kolektīvi, kori, deju ansambļi, vienādu interešu cilvēki apvienojušies biedrībās – mednieku biedrībā (1921.g.), lauksaimniecības biedrībā (1924.g.), biškopības biedrībā (1926.g.), lopu pārraugu biedrībā (1925.g.). 1920. gadā izveidota Latvijas Zemnieku savienības Dobeles nodaļa.
Pagasts daudz cietis Otrajā pasaules karā, pēc tā uz Sibīriju izvesti visi bagātākie zemes saimnieki.
Pēdējos pārdesmit gados pagasta teritorija ir no Bērzes upes kreisā krasta Dobeles – Annenieku virzienā līdz Dobeles – Jaunbērzes šosejai, tas robežojas ar Dobeli, Auru, Annenieku, Džūkstes, Jaunbērzes un Bērzes pagastu. Apmēram 1000 hektāru no pagasta bija aizņēmusi padomju armija.
Šogad pagasta teritorijā ir viena ferma, viena kokzāģētava, viena ārzemju un latviešu graudu audzētāju kopfirma, apmēram 1000 iedzīvotāju, no kuriem 76 procenti ir bezdarbnieki, ne visai turīgi zemnieki. Līdzekļu trūkst visās sfērās, tāpēc pagasta vadībai ir jāmeklē izeja.
