Nākamā gada budžeta paketē tiek veikti grozījumi Meliorācijas likumā nosakot, ka no 2010.gada 1.jūnija polderos esošo inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu 50% apjomā finansē poldera platībā esošo zemes īpašumu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Īsumā par polderiem. Polderis ir nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu. Latvijā kopumā ir 34 polderi, kas izvietojušies 14 novados pa visu valsti, sākot no Nīcas novada un beidzot ar Preiļu novadu. Visblīvāk polderi izvietojušies Jelgavas novadā, kur atrodas septiņi polderi. Valsts ik gadu šo inženierbūvju uzturēšanai ir tērējusi nepilnu pusmiljonu latu.Nākamgad valsts plāno no šiem tēriņiem atteikties, nododot šos maksājumus iedzīvotājiem, kas patiesībā ir nekaunība, jo pašos pamatos pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un atkal dod iedzīvotājiem pamatu pulcēties ar iesniegumiem pie Satversmes tiesas, joPēdējos 20 – 50 gadus valsts infrastruktūru veidojusi, ņemot vērā šos mākslīgos ūdens līmeņa regulējumu, tādēļ ir vieglprātīgi apgalvot, ka tikai zemes īpašnieks ir tas, kas ir tiešais labuma guvējs. Patiesībā tā ir visa sabiedrība, jo, nedarbinot šīs sūkņu stacijas un dambjus, applūdīs autoceļi, tilti, dzelzceļa līnijas, tiks bojāta apkārtējo apdzīvoto vietu un pilsētu dzeramā ūdens apgāde, kā arī kanalizācija.Zemes reformas laikā daudzviet tieši kompensējamās zemes ierādīja bijušajiem zemes īpašniekiem, un neviens līdz šim viņus nebrīdināja, ka reiz par dzīvošanu šajās teritorijās būs jāmaksā nesamērīgi augstas ekspluatācijas izmaksas, kas pēc šodienas aprēķiniem svārstās no 7 – 30 latiem par hektāru gadā.Turklāt, līdz šim lielākā daļa polderu vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir zonēti, kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes un veselu virkni ierobežo dažādi dabas liegumi. Manā skatījumā iedzīvotājiem ir pamats prasīt pēc šādu maksājumu ieviešanas atcelt ierobežojumus un atļaut jebkādas saimnieciskās darbības, lai zemes īpašniekam tiktu dotas iespējas gūt maksimālus ieņēmumus.Kopumā situācija ir sarežģīta un nākamgad polderos nevarēs dzīvot pa vecam, jo valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tamdēļ līdz nākamā gada 1.jūnijam visām ieinteresētajām pusēm jāsaprot, ko var atļauties atdot dabai un kurš zemes īpašniekiem dos citu zemes gabalu dzīvošanai, kur infrastruktūras (ceļu, tiltu un citu) uzturētāji būtu gatavi maksāt par poldera uzturēšanu, kas ir stratēģiski vajadzīgs viņu eksistencei, kā arī jāsaprot, cik zemes īpašnieki var samaksāt. Visbēdīgāk būs tad, ja pēc gada atteikšanās no uzturēšanas valstij izmaksās daudz dārgāk un šī dižā reforma būs veikta lieki. Rezultātā nekādas ekonomijas budžetam, zemes īpašniekiem sabeigta nervu sistēma un nemīlēti politiķi, kuri nevar atteikties no nejēdzīgiem lieliem tēriņiem valsts aparātā , bet gadījumos, kad acīmredzams valsts dalība vajadzīga, gribam palikt malā.
