Ar šauteņu zalvi pār Ziemassvētku kauju vietām, pūtēju orķestra izpildītu Latvijas himnu 25.novembrī Valgundes pagastā brāļu kapos pie Rotberga stigas guldīja četru karavīru mirstīgās atliekas, kas tika uzietas mežā, kur 1917. gadā gāja frontes līnija.
Kā, uzrunājot klātesošos, teica latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis, 1917. gada janvāra (pēc vecā stila 1916. gada Ziemassvētkos) kaujās latviešu strēlnieku un sibīriešu pulkiem varonīgi izdevās pārraut vācu aizsardzības valni. Ticamākais, četri atrastie karavīri krituši šajā uzbrukumā. Par vienu zināms, ka tas ir no Sibīrijas strēlnieku pulka, pārējie trīs varētu būt latviešu strēlnieki. Svinīgajā pārapbedīšanas ceremonijā, ko vadīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis, piedalījās Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmalis, Krievijas militārā atašeja palīgs pulkvedis Dmitrijs Bubnovs, Kalnciema vidusskolas jaunsargi, zemessargi, Latvijas Kara vēstures kluba dalībnieki u.c. Dzintars Tomiņš no Vircavas pagasta teica, ka viņš cenšas atbraukt uz visiem strēlnieku piemiņas sarīkojumiem, jo minētajās Ziemassvētku kaujās bezvēsts pazuduši viņa vectēvs Jēkabs Ronis un tēva brālis Roberts Ronis. E.Upmalis pozitīvi atzīmēja, ka Pirmajā pasaules karā kritušo pārapbedīšanā Krievijas valsts oficiālais pārstāvis piedalās pirmo reizi. D.Bubnovs piebilda, ka Otrajā pasaules karā kritušos padomju karavīrus Latvijā un arī citviet Eiropā atrod katru gadu un viņu pārapbedīšana notiek brāļu kapos Ropažos, taču Pirmajā pasaules karā kritušo pārapbedīšana ir retums. Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis, kuram pateicoties svētītā zemē pārapbedīti daudzi Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušie karavīri, uzsvēra, ka mums jāciena visi kara upuri neatkarīgi no viņu nacionālās piederības.
