Labiekārtojot Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja teritoriju, ēkas sētas pusē aizcelta «Lāčplēša sirds» jeb pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem fragments. Publicējam lasītāju viedokļus.
Rasa Kalniņa-Grīnberga, tēlniece: Lāčplēša vecā pieminekļa fragmentu muzeja sētas pusē noteikti nevar atstāt. Tā kā Lāčplēša piemineklis atjaunots, oriģinālajam fragmentam ir vēsturiska vērtība. To vajadzētu novietot vai nu muzeja iekšpusē, vai Sv.Trīsvienības baznīcas tornī. Granīta piemineklim nekas neskādētu, arī stāvot ārā. Taču muzeja atjaunotajā parādes pusē tas nav liekams. Varbūt vecā pieminekļa fragmentu varētu novietot ēkas sānos dienvidu pusē, taču tur cieši pienāk klāt katoļu katedrāles metāla sēta. Lāčplēša vecā pieminekļa fragmenta novietošanai blakus jaunajam piemineklim parkā pie dzelzceļa stacijas neredzu jēgu. Domāju, ka vecais Lāčplēsis labi izskatītos uz pulēta tērauda pamatnes.Vecā jelgavniece M.: Absolūti nepieļaujams ir fakts, ka okupantu izpostītajam, garīgi izvarotajam un piesmietajam Lāčplēsim neatkarīgajā Latvijā atkal rasta ne tā cienīga vieta. Lai pašvaldības pārstāvis Georgs Svikulis man neskaidro, ka viņa risinājums ir tas īstais un labākais. Kauns! Mūsu Lāčplēsim jāatrodas vecajā vietā.Haralds Smilga, inženierzinātņu doktors: Saistībā ar pilsētas tēvu nespēju atrast Lāčplēša vecā pieminekļa fragmentam piemērotu vietu esmu sacerējis dzejoli. Tā beidzamais pants ir šāds: «Kur vēji trūdus ar lapām jauc,/Snauž galva ar lāča ausīm./Uz Spīdolas cīņu no jauna tā sauc:/Tās zelta ķēdes mēs rausim.» Domāju, vecais Lāčplēsis jāliek blakus jaunajam. Tā rastos kopīga emocionāla iedarbība.Maija Kravinska, pasniedzēja: Manā uztverē atmodas laikā atrastais vecā Lāčplēša fragments ir daudz svētāks un godpilnāks nekā pieminekļa rekonstrukcija. Pret to jāizturas ar cieņu. Tagad «Lāčplēša sirds» nobīdīta malā, it kā tā savu būtu paveikusi un vairs nav vajadzīga.
