Sākšu ar pieņēmumu, ka naivuļu skaits strauji sarūk. (Nu labi, kā vienmēr, ir arī izņēmumi, ja smadzenes nodzertas jau pirms dzimšanas, un autentiskās blondīnes, kas piešķir dzīvei krāsainību, bet tas ir cits stāsts.) Zīdaiņi jau kopš acu gaišuma noskaidrošanās no vardarbīgiem seriāliem uzzina, ka šī dzīve ir viena draņķīga padarīšana. Man gadījās ar savu četrgadnieci noskatīties, kā Indonēzijā par godu mirušajam upurē cūku. Nācās meklēt atbildes uz vairākiem satrauktiem bērna jautājumiem. Neatlika nekas cits, kā mazliet sagrozīt patiesību, ka viņi to darīja nevis «aiz neko darīt», bet gribējās ļoti ēst. Vājprāts vārdiem nav aprakstāms. (Lai gan droši vien viņiem arī būtu ko teikt par balto cilvēku izdarībām.) Kad zīdainis pārvērties par pusaudzi, brīnāmies, kāpēc šis mēģina darīt sev galu. Arī baltie meli reiz krīt, tādēļ visiem spēkiem izvairos no tiem. Uzticība nav tikai lauleņa nekrāpšana, bet princips, kas trenējams visu mūžu un uz kuru būtu jāskatās daudz plašākā nozīmē (ja vien tīra sirdsapziņa vēl skaitās vērtība). Arī nepietiks vien ar uzticību pāris cēliem principiem (hmm, ja tādi ir). Sakiet, vai uzticīgs bija pēckara padomju varas ieliktenis Vilis Lācis, kurš tikai pabrīnījās, kāpēc jāaizliedz pašam savas grāmatas, kāpēc viņam jāsūta uz Sibīriju pārsvarā sievietes? Lelles nekad nebūs uzticīgas, jo katrs tās raustīs, kā patīk. Atzīsim, ka labās lietas ir mērķtiecīgi sagandētas. Kaut vai tā pati ģimene. Tai bija jābūt oāzei, kur gūt mieru no trakojošās, psihi graujošās ārpasaules. Nesen uzgāju kuriozu stāstu par Vjetnamas karu un diviem draugiem. Visapkārt spindz lodes un eksplodē bumbas. Taču vienu kareivi tas absolūti neuztrauc. Vēlāk draugs vaicā, kā viņš varēja būt tik mierīgs. Šī kauja viņam atgādināja mājas! Negaidīts mierinājums, vai ne? Kurš gan šajā kaujas laukā nav ticis ievainots un tvēris pēc nomierinošiem līdzekļiem? Kā jūs domājat, kāpēc veči laužas prom, lai kvernētu pie alus kausiem? Tāpēc, ka laimīgi? Neticu, ka to var izskaidrot tikai ar vīrieša nepieciešamību reizēm «ielīst alā». Abpusēja laime bez uzticības apnicīgajiem sīkumiem laikam nav iespējama. Vienkārši jāsamierinās, ka citādi nevar. Ernests Treijs
