Ikvienam nodarbinātajam būtiski lēmumi par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes palielināšanu no 23 uz 26 procentiem tikuši pieņemti lielā steigā, bez dziļākas analīzes par to ietekmi uz tautsaimniecību, vērtē LLU Ekonomikas fakultātes docente Inguna Leibus.
Viņa norāda, ka jau šobrīd darbaspēka nodokļi Latvijā ir vieni no augstākajiem ES. IIN likmes palielinājums vēl vairāk sadārdzina darbaspēka izmaksas, līdz ar to vēl vairāk apgrūtinot mūsu uzņēmēju konkurētspēju eksporta precēm. «Tāpēc likmes palielinājumā saskatu vairāk mīnusus nekā plusus,» saka eksperte.Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka likmes kāpums par trim procentpunktiem palielinās budžeta ieņēmumus kopumā par 95 miljoniem latu, tajā skaitā tieši palielinājums no agrāk solītās 25 procentu līdz 26 procentu likmes – 31,8 miljonus. Tomēr šādu ieņēmumu plānu nez vai izdosies izpildīt ar tik strauji augošu bezdarbu un «aplokšņu» algu palielināšanos, un šādi sasteigti lēmumi to tikai veicina. Joprojām nav skaidrs neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādību summa. Jau oktobrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi par to samazināšanu 2010. gadā līdz 25 latiem mēnesī.Medijos izskanēja informācija, ka, palielinot likmi, atvieglojumi tiks saglabāti līdzšinējā apmērā, tas ir, attiecīgi 35 un 63 lati. Tas būtu kaut neliels atspaids mazo algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem. Ja IIN likme ir 26 procenti, tad neapliekamā minimuma samazinājums par 10 latiem nozīmētu, ka ikviena nodarbinātā mēneša ienākumi saruktu par 2,60 latiem, atvieglojuma samazinājums no 63 līdz 25 latiem par vienu apgādājamo – par 9,88 latiem –, kas ikvienam nodarbinātajam būtu vienāds, neskatoties uz algas lielumu.Protams, lielākas algas gadījumā tas ir mazāk «sāpīgi». Tāpēc šai situācijā taisnīgāka ir neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādību saglabāšana. Lai gan ačgārna ir situācija, kad par apgādību atvieglojums ir lielāks nekā neapliekamais minimums, tas noteikti neveicina legālu nodarbinātību.Savukārt likmes palielinājums ikvienu nodarbināto ietekmē proporcionāli viņa ienākumu lielumam, tas ir, no lielajām algām nodoklis ir lielāks. Piemēram, no minimālās algas nodokļa palielinājums ir pāris lati, no 500 latu algas – ap 10 latiem, bet 1000 latu algai IIN apmēram ir jau 25 lati mēnesī. Pēc docentes vērtējuma, IIN likmes palielināšana sāpīgi skars individuālos komersantus un citus pašnodarbinātos, jo likme pieaugs ļoti strauji – no 15 līdz 26 procentiem. Ar to kārtējo reizi tiek izjaukts līdzsvars, jo lielie uzņēmumi maksās mazākus nodokļus, tāpat kā pirms dažiem gadiem, kad uzņēmumu ienākuma nodokli samazināja no 25 līdz 15 procentiem, bet IIN saglabāja 25 procentu apjomā. Visi centās reģistrēt SIA, lai ietaupītu nodokļus.Ņemot vērā, ka nodoklis dividendēm ir 10 procenti un uzņēmuma ienākumu nodoklis 15 procenti, varam izrēķināt, ka dividenžu ienākumam nodoklis ir 23,5 procenti. Tātad atkal par 2,5 procentpunktiem mazāks, nekā mazajiem uzņēmējiem, jo IIN 10 procentu likme dividendēm aprēķināta, ņemot vērā, ka IIN ir 23 procenti. Tagad teorētiski nodoklim no dividendēm būtu jābūt 13 procentiem, norāda I.Leibus.
