Šonedēļ nu jau trešo reizi pēdējo pāris gadu laikā Jelgavas mērs Andris Rāviņš saņēmies nostrostēt savas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» šefu Juri Vidži. Pieņemtie soda mēri, manuprāt, ļauj un liek secināt, ka Rāviņa kungam ir diezgan plašs maigu «bonusu» arsenāls, kas viņam padotos kungus ne tikai nebaida, bet pat ļauj viņiem turpināt neuzlabot savu darbu.
– Mēģinājums izkrāpt vairākus simtus tūkstošus latu, piesūtot nepamatotus rēķinus par nepierādāmiem darbiem, – rājiens.– Agresivitāte pret dzīvokļu īpašniekiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem – aprunāšanās.– Neatbildēšana uz iesniegumiem (kas pēc būtības ir Iesniegumu likuma pārkāpums) – piezīme. Šie ir soda mēri, ko mērs A.Rāviņš pieņēmis pret savu padoto J.Vidži pēdējos divos gados. Vismaz par tiem izdevies uzzināt plašākai sabiedrības daļai, jo nav jau zināms, cik «piezīmju» vai «aprunāšanos» palicis aiz Rāviņa kabineta durvīm. Es atturos vērtēt, cik vienā vai citā gadījumā šie soda (ja tos var nosaukt par sodu) veidi bijuši samērīgi vai bezzobaini. Bet to uzskaitījums ļauj secināt, ka Rāviņa kungam zināms «bonusu» arsenāls ir. Tos tad nu piemēro katrā gadījumā, kad padotie vienaudži pastrādājuši kādas sabiedrībai nepieņemamas šmuces. Taču līdz ar šo secinājumu es gribētu palūgt Rāviņa kungu, lai viņš publisko, kādus sodīšanas veidus vēl viņš zina vai grasās pielietot un vai tiem ir arī kāds izprotams un likumsakarīgs pamatojums un noslēgums, kad «papļāpāšana», «piezīme», «sarokošanās», «apskaušanās», «pirksta pakratīšana» un citi maigākas vai stingrākas dabas soda mēri jau būs izsmelti. Vai varbūt ikvienam pārkāpumam līdz bezgalībai var piemeklēt kādu saudzējošu sodu, lai «vilks paēdis un kaza dzīva»? Atliek tikai minēt, kurš šajā gadījumā ir vilks un kurš – kaza. Un cik liela nozīme šo kungu savstarpējās attiecībās piešķirta likumu ievērošanai, sabiedrībai un tās vēlmei pēc godīgām un taisnīgām par nodokļu maksātāju naudu uzturētām amatpersonām.
