Zemgales apgabaltiesā 26.novembrī nolasīja spriedumu apelācijas kārtībā skatītajai krimināllietai, kurā par nelikumīgu koku izciršanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu apsūdzēta bijusī Kalnciema pilsētas galva, tagad – novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma. Tiesa atcēla Jelgavas pilsētas tiesas spriedumu, nemainot būtību – arī Apgabaltiesa A.Tračumu atzina par nevainīgu.
Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka informē, ka krimināllietā Aijas Tračumas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109.panta 3.daļas (redakcijā līdz 2008.gada 12.janvārim) un 317.panta 2.daļas, 2009.gada 26.novembrī tika nolasīts saīsinātais spriedums, ar kuru Jelgavas tiesas 2008.gada 7.marta spriedums ir atcelts, taču Aija Tračuma atzīta par nevainīgu un attaisnota pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109.panta 3.daļas (redakcijā līdz 2008.gada 12.janvārim), 317.panta 2.daļas.Zemgales virsmežniecības pieteiktā kaitējuma kompensācija atstāta bez izskatīšanas. Pilna nolēmuma pieejamības datums – 2010.gada 22.janvāris. Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā no pilna nolēmuma pieejamības datuma Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā.Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Māris Vaitekūns «Ziņām» skaidroja, ka, par spīti tam, ka A.Tračuma atkārtoti atzīta par nevainīgu, Valsts Meža dienests pieļauj iespēju pārsūdzēt Apgabaltiesas spriedumu nākamajā instancē, taču vispirms esot jāsagaida pilns sprieduma teksts. Pēc tam Valsts Meža dienesta jurists iepazīsies ar tiesas nolēmuma pamatojumu, lai lemtu, vai to pārsūdzēt.«Atklāti sakot, mani un manu ģimeni šī tiesvedība ļoti nomocīja,» komentē A.Tračuma. «Jau kopš paša sākuma, manuprāt, visa šī lieta nebija pienācīgi izvērtēta, un tika sacelta brēka bez pamata. Mani tas nomocīja ne tikai vēlēšanu laikā, bet arī ikdienā, jo Kalnciemā esmu uzaugusi un tam veltījusui savu mūžu. Kaut arī amatpersona, es tur nebiju no malas. Diendienā satieku cilvēkus, un šie nepamatotie apvainojumi no Valsts Meža dienesta ļoti nomāca. Mana sirds ir pilna.»Kā «Ziņas» jau rakstīja, iepriekšējā sēdē bija uzaicināti divi eksperti no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava», kur tika veikta ekoloģiskā ekspertīze. Arī šoreiz, tāpat kā iepriekš, būtiskākās neskaidrības joprojām bija ap jautājumu, vai izcirstā teritorija uzskatāma par mežu. Piemēram, abi eksperti – institūta «Silava» direktors Jurģis Jansons un viņa vietnieks Ansis Actiņš – uzturēja slēdzienu, ka koki cirsti ārpus meža zemes.«Mēs vispār šajā lietā esam iesaistīti nepamatoti,» savu viedokli pauda J.Jansons. Līdzīgās domās bija arī A.Actiņš. Šādam viedoklim gan nepiekrita cietušās puses pārstāvis, Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns, kurš uzskata, ka koku ciršana veikta uz meža zemes.Apsūdzētās aizstāve zvērināta advokāte Brigita Miķelsone jau iepriekš uzsvēra, ka izstrādes nosacījumi atkarīgi no tā, kā formulēts zemes lietošanas mērķis – ja tā nenotiek uz meža zemes, jāievēro teritoriālais plānojums.Prokurors lūdza tiesu nozīmēt atkārtotu ekoloģisko ekspertīzi, kurā tiktu pieaicināts Valsts Meža dienesta pārstāvis ar mežsaimnieka un jurista izglītību, un šādu lūgumu atbalstīja arī M.Vaitekūns. Pret bija apsūdzētā un viņas advokāte. «Nav pamata papildu ekspertīzei. Es nepiekrītu nevienai lietas lapai, tā ir fenomenāla ar nepareizu tiesību normu piemērošanu,» klāstīja B.Miķelsone.Pēc neilgas apspriešanās tiesa nolēma nenozīmēt atkārtotu ekspertīzi, savukārt prokurors iesniedza apsūdzības grozījumus, kas, pēc viņa sacītā, ietver atšķirīgu platības lielumu un nocirsto koku skaitu. Tā kā apsūdzētajai un aizstāvībai vēl nepieciešams iepazīties ar šiem grozījumiem, tiesa nolēma lietas izskatīšanu atlikt uz nenoteiktu laiku.Kā iepriekš ziņots, 2008.gada 7.martā Jelgavas tiesa A.Tračumu viņai izvirzītajās apsūdzībās attaisnoja, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Lietā par cietušo atzītās Zemgales virsmežniecības lūgumu par 47 795 latu zaudējumu piedziņu tika nolemts atstāt bez izskatīšanas. Par šo spriedumu sūdzību iesniedza A.Tračumas advokāte, nepiekrītot motivējošajā daļā izteiktajiem secinājumiem. Tiem nepiekrita arī apsūdzība, kas savukārt iesniedza protestu, lūdzot atcelt attaisnojošo spriedumu.Lietas materiāli liecina, ka 2003.gadā Kalnciema pilsētas dome noslēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību «Bangas» par apauguma novākšanu pašvaldībai piederošajā teritorijā. Mežsaimniecības speciālisti gan šādu terminu nelieto un apmēram 23 tūkstošu koku izciršanu nosauca par nelikumīgu.Tiesas procesā vairākkārt izraisījās strīds par to, vai izcirstā teritorija uzskatāma par mežu. Advokāte B.Miķelsone norādīja, ka minētās zemes platības nav meži, jo tām kā izmantošanas mērķis definēta derīgo izrakteņu – kūdras un māla – ieguve. Pretējās domās gan bija ne vien valsts apsūdzība, bet arī mežsaimniecības speciālisti.«Šī teritorija nav un nekad nav bijis mežs, tā ir applūstoša teritorija, un šīs platības izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu iegūšana. Bet mēs pašvaldībā vadāmies pēc zemes izmantošanas mērķa, nevis koku augstuma,» iepriekš tiesā uzsvēra A.Tračuma.«Riņķa dancis» ap aptuveni 20 hektāriem Kalnciema pilsētas pašvaldības zemes, uz kuras pēdējos 40 gados izaudzis mežs, sākās 2003.gada nogalē, kad Jelgavas mežniecības mežsargs konstatēja, ka 6,6 hektāru platībā bez atbilstošas atļaujas nocirsts 2501 koks – priedes un bērzi. Par notikušo tika sastādīts akts, ar to iepazīstināta arī domes priekšsēdētāja, taču vēl pēc pusgada turpat blakus līdz ar zemi nolīdzināti vēl 14,4 hektāri meža. Arī tas bija noticis uz pašvaldībai piederošas zemes. Aprēķinot patvaļīgās koku izciršanas radītos zaudējumus, mežniecības pārstāvji konstatēja, ka valstij šādi nodarīti zaudējumi 47 795,72 latu apmērā, tādēļ vērsās policijā, lai panāktu zaudējumu atlīdzināšanu.Tiesas materiāli liecina, ka 2003.gadā Kalnciema pilsētas dome noslēgusi līgumu ar zemnieku saimniecību «Bangas» par apauguma novākšanu pašvaldībai piederošajā teritorijā. Mežsaimniecības speciālisti gan šādu terminu nelieto, un apmēram 23 tūkstošu koku izciršanu sauc par nelikumīgu.
