«Pagājušajā sezonā ekonomējām, cik varējām, – gan uz minerālmēsliem, gan augu aizsardzības līdzekļiem,» saka Sesavas pagasta zemnieku saimniecības «Rudeņi» īpašnieks Toms Knope, kas 25 lauksaimnieku konkurencē atzīts par šāgada konkursa «Zelta rapsis» uzvarētāju jeb ekonomiski efektīvāko audzētāju.
«Rudeņi», kuras pamatdarbība ir piena lopkopība, rapšus audzē aptuveni 70 hektāros. Kā atzīst T.Knope, lielākā padomdevēja šajā nozarē saimniecībai ir agronome Laima Klidziņa, viņai arī pienākas lielākais paldies par efektīvu saimniekošanu. Ar vismazākajām izmaksām «Rudeņos» no hektāra izdevies iegūt vidēji 4,7 tonnas rapšu – tie ir pamatrādītāji bruto seguma aprēķinos, pēc kā Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes studenti un mācībspēki noteica «zelta rapša» audzētāju. Balles ceļojumā dodas ar «lokomotīvi»Tā kā šogad kooperatīvā «Latraps» atklāta modernākā atjaunotā lokomotīve, pasākuma oficiālā daļa, kurā tika paziņoti konkursa «Zelta rapsis» 25 dalībnieki un uzvarētāji, norisinājās uz iztēlota vilciena, kas piestāja septiņās pieturās. To nosaukumi veidoti no «Latraps» burtiem: Lepnums, Apņēmība, Ticība, Racionalitāte, Attīstība, Perspektīva un Spēks.Stacijas «Apņēmība» vadītājs kooperatīva izpilddirektors Edgars Ruža uzsvēra, ka pirms teju desmit gadiem, izveidojot «Latraps», vairāki zemnieki apņēmušies kaut ko izdarīt – sakārtot lauksaimniecības nozari tā, lai varētu par to lepoties. Kooperatīvs deviņos darbības gados ieguvis simtiem biedru un audzis attīstībā, tādēļ, pēc E.Ružas teiktā, apņemšanās nu rāda darba augļus, par ko var tiešām lepoties. «Šajā laikā vajadzīga nenormāla apņēmība – lai izturētu, sasniegtu nospraustos mērķus un ietu uz priekšu, pārkāpjot grūtībām,» runā teica izpilddirektors, apgalvojot, ka nākamsezon kooperatīvs «apņēmies strādāt ar vēl lielāku atdevi, lai sasniegtu augstākas virsotnes un nokļūtu līdz pārticībai».Vairums konkursantu – zemgalieši Pēc visu 25 laureātu nosaukšanas speciālbalvas vairākiem rapšu audzētājiem pasniedza atbalstītāju pārstāvji. Tad uzzinājām pirmo trīs vietu ieguvējus – ekonomiski efektīvākos audzētājus. Trešajā vietā zemnieks Sergejs Virts, kura saimniecība atrodas Saldus pusē. Viņam balvu pasniedza lauksaimnieks Jānis Kaņeps, kas Tērvetes apkaimē visefektīvāk rapšus audzējis pirmajā «Zelta rapša» norises gadā pērn. Savukārt par konkursa līderiem kļuvuši Jelgavas novada zemnieki. Otrajā vietā SIA «Delaferma», kuras vadītāju sveica Lauku atbalsta dienesta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds. Viņš ar gandarījumu uzteica zemnieku darbu, jo lielākā daļa konkursa dalībnieku saimnieko Zemgalē. Savukārt konkursantu vērtētāju pārstāve Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere paziņoja ekonomiski visefektīvāko jeb «zelta rapša» audzētāju, skaļām ovācijām ļaujot sveikt Sesavas pagasta saimniecības «Rudeņi» saimnieku Tomu Knopi. Viņš atzina, ka lielākais paldies par panākumiem pienākas saimniecības agronomei, kuras gādībā izdevies iegūt tik labu rapšu ražu.Augstas izmaksas, bet zema cena par ražuI.Pilveri priecējis fakts, ka arī šosezon dažam zemniekam izdevies iegūt piecas un pat sešas tonnas rapšu no hektāra. Taču kā ne tik pozitīvo viņa minēja, ka rapšu cena šogad ir būtiski zemāka nekā pērn. Rēķinot bruto segumu, kas ir konkursa uzvarētāja noskaidrošanas pamatā, galvenie rādītāji ir ražas apjoms, audzēšanas un novākšanas izmaksas un cena, par kādu rapšus pārdod. Diemžēl šogad bruto segums bijis vidēji trīs reizes zemāks nekā pērn, ko visvairāk ietekmējušas augstās izmaksas un zemā cena par ražu.Jāpiebilst, ka pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas vairāki simti pasākuma viesu ballēšanos turpināja pie bagātīgi klātiem galdiem, kā arī dejojot «dzīvās» mūzikas pavadījumā LLU aulā līdz pat rīta gaismai.
