Ir aizritējuši jau 65 gadi kopš tās melnās dienas, kad savu dzīvi aprāvusi dzejniece Austra Skujiņa.
Ir aizritējuši jau 65 gadi kopš tās melnās dienas, kad savu dzīvi aprāvusi dzejniece Austra Skujiņa. Nupat, 5. septembrī gaismu ir ieraudzījusi filologa Jāņa Zālīša grāmata «Tik skumjas un sapņi mans ieguvums», kurā minētas daudzas versijas par divdesmit trīs gadus vecās dzejnieces pašnāvības iemesliem. Dažus gadus agrāk par māsu savu dzīvi pašnāvībā beidzis Austras brālis virsnieks Arvīds Skujiņš. Vecumā, būdams slims, pats sev galu padarījis arī dzejnieces tēvs. Ir arī kāda sakritība – pašnāvību Austra Skujiņa izdarījusi savas māsas Rūtas un Artūra Filipsona kāzu gadadienā.
«Savas dzīves 23 gados Austra Skujiņa prata uz dzīvi raudzīties garu mūžu nodzīvojuša cilvēka acīm,» sacīja Jānis Zālītis. Jaunībā dzeju ir rakstījis Austras tēvs, arī māte ir mīlējusi literatūru. Otrā māsa Herta Austru iepazīstinājusi ar baušķenieku Fēliksu Stabuli, kas bijis viņas Pērs Gints. Domājot par viņu, dzimusi Austras Skujiņas «Solveigas dziesma». Starp citu, Fēlikss Stabule ir bijis Brīvības pieminekļa tēla «Važu rāvējs» modelis, bijis prototips arī citiem Kārļa Zāles darbiem, viņu vairākkārt gleznojis Auseklis Baušķenieks.
Jāņa Zālīša grāmatā ir arī interesanta Austras Skujiņas sarakste un fotogrāfijas.
