Valdības koalīciju veidojošo partiju un to satelīta – sociāldemokrātu – prātus šonedēļ tiktāl bija pārņēmusi problēma par amatu iegūšanu un pārdali, ka politisko ietekmju simbolu kārtā būtu ceļami krēsli.
Valdības koalīciju veidojošo partiju un to satelīta – sociāldemokrātu – prātus šonedēļ tiktāl bija pārņēmusi problēma par amatu iegūšanu un pārdali, ka politisko ietekmju simbolu kārtā būtu ceļami krēsli. Resni un tievi, mīksti un polsterēti, aplīmēti programmatiskām nostādnēm atbilstošiem saukļiem, – tie politiskās skatuves dziļā ēnā nostūmuši tādus «abstraktus» jēdzienus kā valsts un sabiedrība.
Amati, bez šaubām, ir neatņemama šodienas politiķu dzīves sastāvdaļa. Tāpat kā gaiss un ēdmaņa, kas tautas kalpa miesu – visbiežāk izplūdušo – nes pretī jaunām uzvarām. Mazāk ierasts ir atklātais cinisms un nekaunība politiķu izteikumos un «darījumu» slēgšanā, kas pavada lielo sadali. Krištopana valdības veidošanas process un darbības pirmie mēneši šajā ziņā iezīmē vēl neatklātas virsotnes.
Kāri pēc amatiem politiķi visbiežāk skaidro ar trim iemesliem: nepieciešamību vairot partijas politisko ietekmi, īstenot savas programmatiskās nostādnes (solījumus vēlētājiem) kopumā vai kādā atsevišķā tautsaimniecības nozarē un celt partijas prestižu. Realitāte ir daudz piezemētāka. Pēc tam, kad partijas svētību guvušais darbonis tiek iestumts kādā krēslā, sākas visparastākā «čomu» būšana.
Pakļautajā institūcijā vai iestādē ienāk vesela svīta «savējo», savukārt svešie vai nu tiek izvadīti caur durvīm ar kājas spērienu pa pēcpusi, vai nostumti pažobelēs. Tādi kritēriji kā kompetence vai izglītība šādos gadījumos tiek «piemirsti».
Dakteris kļūst par policijas ģenerāli, pamatizglītību ieguvušais par ministru, koksnes speciālists par izglītības reformatoru, ēnu ekonomikas «speciālists» par premjera padomnieku utt. Aiz katra no tiem – atbilstoša līmeņa un specializācijas marionetes.
Kad sistēma «savesta kārtībā», sākas darbošanās. Visbiežāk – ar spicāku «mobiļņiku», glaunāku spēkratu iegādi un «mūsdienīga» biroja iekārtošanu. Vēl jāpaspēj sarūpēt dienesta apartamenti, un tad nāk «programmas», kurām atvēlētie līdzekļi pēc «konkursa» (dažkārt iztiek arī bez šādām formalitātēm) aizplūst «savējo» struktūrās. Summas pēc izvēles (nekaunības pakāpes) un atbilstoši ieņemamajam amatam: no dažiem tūkstošiem latu līdz, teiksim, 9 miljoniem latu kā «nodokļu atvieglojums». Rats apgriežas, un censonis ar procentiem kabatā paiet malā, lai dotu vietu nākamajam.
Skats aizgājējam visbiežāk ir pieticīgi kautrīgs kā mazulim, kas, podiņā pakakājis, nobrīnās: vai tiešām to paveicu es? Nākamais sāk ar kadru «kompetences» pārbaudi un, ielūkojies iepriekšminētajā traukā, paziņo: šī lieta jāsaved kārtībā!
Politiķi labprāt spriež par korupciju, tas ir, par likumu neatbilstību «realitātei» un par politisko gribu cīnīties ar to. Ja tiek norādīts uz Siāmas dvīni, kurā politiskā un ekonomiskā vara ir saaugusi, elite skurinās: nevajag no mušas taisīt ziloni. Ja prese publisko ziņas par vienu vai otru darījumu vai cenas spēkratiem, kas pārvadā darboņu smagos galus, vērojams sašutums, absolūta ignorance vai gluži vienkārši cinisms: jā, nu un tad? Man tas pienākas atbilstoši ieņemamajam amatam… Tiesa, problēmas rodas, ja paši amatvīri neievēro subordināciju. Grūti izskaidrot, kāpēc, teiksim, Rīgas pašvaldības policijas šefam spēkrats iegādāts par 90 000 dolāru, valsts galvenajam kontrolierim – par 50 000 dolāru, bet Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniekam par 45 000 dolāru? Un ja vēl Valsts prezidents brauc ar «sagrabējušu» mersedesu?
Ja vieni «savējie» kaut ko atņem citiem «savējiem», kautiņš iet vaļā. Vēl nebija nožuvuši paraksti uz premjera Krištopana un sociāldemokrātu līdera Baldzēna noslēgtā «līkop», kā tēvzemieši ķērās pie rīkles «sociķiem» – amatu dēļ. Vēl jau viss nav sadalīts.
Brīva Satversmes tiesas septītā tiesneša vieta, būs jāmaina Nacionālās televīzijas un radio padomes locekļi, un tad vēl Satversmes Aizsardzības biroja direktora postenī jādabū savējais. Sociāldemokrāti kliedz visskaļāk – mēs neatkāpsimies no savām prasībām!
Zīmīgi, ka tajās arvien vairāk dominē valsts ministru posteņi, arvien mazāk tas, kas šo partiju atšķir no citām.
Krēslu būšana.
