Biedrība «Vilces attīstības centrs» meklē līderus vīru vidū.
Kur vien skaties, Vilces pusē lauki viscaur ir apstrādāti. Šī puse bagāta ar zemnieku lielsaimniecībām, kas neatkarības gados drosmīgi attīstījušās. No otras puses, gadu desmitos progresējot agrotehnikai, Vilcē, tāpat kā daudzviet Latvijā, lielai daļai lauku iedzīvotāju dzimtajā vietā vairs nav darba un palikšanas. Par bezpersoniskiem meliorācijas grāvjiem pārvērtušās teikām un nostāstiem apvītās upītes un strauti. Skumja nolemtības ēna guļ pār daudzām sīksaimnieku mājām. Dažas stāv pilnīgi tukšas, dažās mīt pa kādam pensionāram. Bērni, mazbērni dzimtos laukus atstājuši, dzīvo lielākos centros, pilsētās. Iniciatīva nāk no jaunajiem«Mums ir pensionāru pagasts, ar lielu vecu cilvēku īpatsvaru, tomēr dažnedažādā veidā mēs varam veicināt savas apkārtnes sakoptību un sevis izglītošanos. Brīvprātīgi esmu uzņēmusies kaut ko darīt šajā laukā,» stāsta Vilces dāmu kluba līdere Lolita Duge no Terēniem, kas ir plaukstoša lielsaimniecība, kur apstrādā vairāk nekā sešsimt hektāru zemes, «Zelta rapša» laureāte. Lotitas dzīvesdraugam agronomam Kasparam Terēni ir dzimtas mājas. Lolita ir kurzemniece, kas Vilcē ienākusi deviņdesmito gadu beigās. Pabeidzot augstskolu, viņa kļuva par diplomētu viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumu inženieri un šai pusē ieprecējās. 2004. gada janvārī Lauku atbalsta dienests Jelgavā darbīgām lauku sievietēm rīkoja semināru, pēc kura Lolita Duge apņēmās aicināt kopā vilceniekus, kuriem interesētu ārpus pamatdarba un mājas darīt kaut ko netradicionālu. Atsaucīgākās bija apmēram desmit sievietes, un tā pēc mēneša kopā sanāca Vilces dāmu klubs, kas 2007. gadā pārtapa par biedrību «Vilces attīstības centrs». Organizācijas nosaukuma maiņa saistās ar vēlēšanos paplašināt savu darbību: veicināt mūžizglītību, radošo darbu apkopošanu, individuālo uzņēmējdarbību un galu galā iesaistīt sabiedriskajā dzīvē arī vīriešus. Tomēr, kā atzīst Lolita, līdz šim tas nav izdevies. Starp vilceniekiem nav parādījušies līderi, kas varētu kopā pulcināt, piemēram, makšķerniekus un zolītes spēlmaņus, nemaz nerunājot par nopietnākām vīru interesēm. Taču dāmas neatlaidīgi sanāk kopā vismaz reizi mēnesī. Liekas klačas nerunāIlggadējā Vilces bibliotekāre Ruta Baņģiere, kas dzīvo Mazvilcē, Induļos, ejot uz kluba tikšanos Mūrmuižā, ceļā veselīgā pastaigā pavada divas stundas. Klubiņā iesaistīties viņu motivē vēlēšanās būt patīkamā sabiedrībā: «Esmu vilceniece paaudžu paaudzēs,» stāsta kundze. «Ģimenē izaudzināti pieci bērni. Tagad pensijā, dzīvojot pa mājām, pagājuši jau četri gadi. Savulaik astoņdesmitajos gados dziedāju Vilces korī. Taču tagad mākslinieciskajā pašdarbībā (Vilcē darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs «Medaga», amatierteātris un sieviešu vokālais ansamblis «Vakarvējš» – red.) piedalīties kaut kā nevēlos. Dāmu klubā tu jūties mazāk saistīts. Var piebilst, ka tur neviens neprasa, cik tev gadu vai cik pieder zemes. Nav nekādu klaču un aprunāšanu, bet gan nopietnas pārrunas, nodarbības, kuru vadītājus Lolita atrod ļoti veiksmīgi. Mūsu zīda apgleznojumi iznāca pat tik skaisti, ka Sesavas baznīcas draudzes priekšniece vilceniece tos aicināja izstādīt dievnamā.» Arī šajos Ziemassvētkos Vilces dāmu veidotie dekori un citi rotājumi būs apskatāmi plašākai sabiedrībai labdarības tirdziņā Jelgavā, «Pilsētas pasāžā». Ieceru biedrībai «Vilces attīstības centrs» jaunajā gadā netrūkst, lai tikai būtu atsaucība pašu pagastā.
