Šā gada noslēgumā interesenti varēs baudīt pasākumus Ebreju kultūras nedēļas ietvaros, kas sāksies ar izstādi un noslēgsies ar Hanukas svinēšanu un norisināsies no 15. līdz 20.decembrim Jelgavā. Tajā paredzēti vairāki pasākumi, kuros varēs iepazīties ar ebreju kultūru, tradīcijām un vēsturi.
15.decembrī pulksten 17.00 Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja zālē notiks izstādes «Ebreju kultūras mantojums» atklāšana. Izstāde atspoguļos ebreju kultūras spilgtākās iezīmes Jelgavas vēsturē, vēstīs par kādreiz pastāvošajām sinagogām un citiem pagātnē notikušiem vēsturiskiem faktiem, informē Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojs.Ebreju kultūras nedēļas ietvaros Jelgavas ebreju biedrības biedriem un Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas biedriem tiks organizēts Rīgas Ebreju kopienas muzeja “Ebreji Latvijā” un vienīgās Rīgas sinagogas «Peitav-šul» apmeklējums. Braucienā ar gida starpniecību būs iespēja sīkāk uzzināt par ebreju vēsturi Latvijā.20.decembrī plkst. 14:00 Jelgavas Amatu skolas aktu zālē (Elektrības 8) notiks Ebreju kultūras nedēļas noslēguma koncerts «Hanuka» – «חנוכה». Svētki «Hanuka» tautā tiek saukta arī par Gaismas svētkiem. Tie ir astoņu dienu gari ebreju svētki, kurus svin, lai godinātu Jūdas Makabeja vadītās sacelšanās uzvaru pār senajiem grieķiem un viņu kultūras hegemoniju senajā Izraēlā. Koncertā ar ebreju tradicionālo deju priekšnesumiem uzstāsies Jelgavas ebreju biedrības deju kolektīvs «Simha» (vadītājs Sergejs Rozencveigs), vieskolektīvi – Rīgas Ebreju kopienas bērnu deju ansamblis «Maagaļ» (vadītājs Sergejs Rozencveigs), koris «Šofar» (vadītājs Josifs Cisers), deju ansamblis «Eilat» (vadītāja Jeļena Goreļika) un citi koncerta dalībnieki.Pasākumi ir īstenoti projekta «Multikulturālā Jelgava» gaitā. Projektu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, kā arī Jelgavas pilsētas Dome.Hanuka (ivritā – חנוכה), jeb Gaismekļu svētki, ir astoņas dienas gari ebreju svētki, kurus svin, lai godinātu dievkalpojumu atjaunošanu Jeruzalemes templī, kas notika vienlaikus ar Jūdas Makabeja vadītās sacelšanās uzvaru pār senajiem grieķiem un viņu kultūras hegemoniju senajā Izraēlā.Svētki sākas ebreju kalendāra kisļeva mēneša (ebreju trešā meneša) 25.datumā, kad Jeruzalemes templī atkal iededza gaismekļus, bet tie beidzas 2. vai 3.tevetā (ebreju ceturtajā mēnesī). Konkrētais svētku beigu datums ir atkarīgs no kisļeva garuma. Pēc starptautiskā kalendāra Hanuka nesākās katru gadu vienā un tajā pašā datumā, jo tā pielāgota ebreju senajam kalendāram. 2009.gadā šie svētki sākušies jau 12.decembrī.Svētkiem ir raksturīgs īpašs simbols – menora, kas ir deviņzaru svečturis, kurā katru nākošo svētku vakaru aizdedzina pa vienai svecei vairāk, bet devītā svece, kuru dēvē par šamašu (tulkojumā no ivrita – «sargs»), deg katru nakti un tā menorā atrodas augstāk nekā visas pārējās sveces.
