Meklējot skaidrojumu pašreizējiem procesiem ekonomikā, gribot negribot rodas tendence meklēt vainīgos. Taču, pirms pievērsties politikā atrodamajiem grēkāžiem, der apsvērt atbildi uz šādu jautājumu: kā mēs izmantojam pasauli? Ja iekļaujamies tirgū, kurš balstīts uz principu lēti pirkt un dārgi pārdot, galvenie ienākumi meklējami starpniecībā, nevis ražošanā, arī mēs esam līdzatbildīgi par notiekošo un sekām, kas ietekmē teju ikvienu mājsaimniecību Latvijā. Valstis, kurās aug rīsi, kafija un banāni, atrodas krietni tālu no mums, bet mēs ikdienā ietekmējam šo valstu iedzīvotāju sadzīvi ar saviem pirkumiem lielveikalos. Lai apzinātos šīs sakarības, pastāv īpašs izglītības virziens – globālā izglītība. Tā atklāj gan pasaules tirgus dabu, gan globālās attiecības. Šajā kategorijā iekļaujamas tēmas par godīgo tirdzniecību, izpratne par kolonizāciju, migrāciju, rasisma un etnocentrisma parādībām, to izpausmēm vēsturē un mūsdienās. Projekts «Skolas darbojas globāli»Lai dotu iespēju skolotājiem un skolēniem paraudzīties uz ģeogrāfijas un ekonomikas faktiem, izmantojot interaktīvas metodes, vairākas NVO – no Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas – sākušas Eiropas Komisijas atbalstīta projekta «Skolas darbojas globāli» īstenošanu Latvijā. Projekts turpināsies līdz nākamā gada 30. janvārim. Tā laikā pedagoģijas studentiem, skolotājiem un skolēniem būs iespēja apgūt pamatzināšanas attīstības izglītībā un metodes, kas izmantojamas ģeogrāfijas, ekonomikas un klases stundās, kā arī projektu nedēļās skolā. 2009. gada septembrī tika laists klajā metodisks materiāls «Es pasaulē, pasaule ap mani», kurā iekļautas izglītības metodes un spēles, kas aptver tādas tēmas kā globalizācija, nabadzība, godīga tirdzniecība, rasisms, kolonizācija, etnocentrisms, migrācija un vienlīdzīgas iespējas. Tās izspēlējot, iespējams gūt ieskatu, kādi vēsturiski apstākļi nosaka mūsdienu attiecības starp attīstītajām un «trešās pasaules» valstīm, dažādām etniskām grupām vienas valsts ietvaros. Izmēģinot ikvienu no šīm spēlēm, iespējams uzdot sev jautājumus, kas bieži vien šķiet mulsinoši un dažiem var šķist nepieklājīgi politkorektuma dēļ, un atrast uz šiem jautājumiem individuālu atbildi. Piemēram, kāds mums sakars ar afrikāņiem Ganā? Kā radušās atšķirības mūsu valstu attīstībā – vai viņu nabadzība ir pašu vaina? Vai, izvēloties lētāko ārzemju produktu, mēs tiešām ietaupām – ilgtermiņā, ņemot vērā mūsu pašu valsts attīstību? Patriotisms – informēta izvēle Balstoties izpratnē, kā funkcionē pasaules tirgus, mēs varam konsekventi ievērot principu, kas savā ziņā ir saimnieciskais patriotisms, cieņa pret mūsu valsts ražotājiem, – «Nepērc lēti ārvalstu produktus, bet izvēlies vietējos, jo tad ražotāji varēs izdzīvot un šos produktus piedāvāt arī rīt». Ja izvēlies sevi palutināt ar ārzemju produktu, padomā, vai maksā par to godīgu cenu un cik no tā saņems ražotājs, bet cik – starpnieks. Šajā izpratnē patriotisms nemudina vērsties pret citādo un izraidīt to, bet sniegt atbalstu vietējam. Pastāv cerība, ka, iekļaujot globālās izglītības tēmas vispārējās izglītības programmā, iespējams ilgtermiņā virzīt sabiedrības rīcību, tostarp patērēšanas principus. Saimnieciskais patriotisms ir droša atbilde arī potenciālās enerģētiskās krīzes gadījumā, kad sabiedrība spiesta izvēlēties uz vietas pieejamu, savā valstī ražotu produktu. Tādā brīdī svarīgi, lai šis produkts pastāvētu, un to iespējams nodrošināt vienīgi ar savu izvēli, pirkumiem šodien.
