«Man nebija nolūka viņus nonāvēt. Pistoli ar patronām patvaļīgi paņēmu no kuģa «Zibens», lai aizstāvētos, pabaidītu cilvēkus, kuri apdraudēja manu dzīvību,» vakar tiesā sacīja dubultslepkavībā apsūdzētais Nacionālo bruņoto spēku dižmatrozis no Dobeles novada Auriem Vadims Semaško (dzimis 1985. gadā). Diemžēl citu liecību par slepkavības brīdi nav, jo noziegumā nogalinātie – atvaļinātais kara lidotājs Krists Hiršsons un Jūras spēku bocmanis Vilnis Hofmanis (abi dzimuši 1979. gadā) – savai aizstāvībai neko pasacīt vairs nevar.
Nozieguma izdarīšanas brīdī pērn naktī no 7. uz 8. novembri V.Semaško atradās K.Hiršsona automašīnā uz aizmugurējā sēdekļa. Abi nogalinātie sēdēja priekšā. Slepkavībai tika izraudzīts brīdis, kad automašīna, braucot pa Jelgavas – Auces šoseju, samazināja ātrumu uz dzelzceļa pārbrauktuves pie Glūdas stacijas. Karavīri apgroza tūkstošusVakar Zemgales apgabaltiesā turpinājās lietas izmeklēšana un liecību sniedza arī apsūdzētais V.Semaško. Viņš ar nožēlu teica, ka pret savu gribu, kuģa biedra V.Hofmaņa pierunāts, par sešsimt latu algu mēnesī piekritis būt par neko nezinošu valdes locekli apšaubāmā privātfirmā, kurai bijis vajadzīgs tikai kāda reāla cilvēka paraksts un personu apliecinoši dokumenti. Tālāk sekojuši naudas pārskaitījumi, kuros figurē summa virs 20 tūkstošiem latu. No tiesā sniegtajām liecībām var secināt, ka no šīs naudas V.Semaško kaut ko noņēma savām vajadzībām, taču pēc tam to godīgi atdeva firmas īstajiem saimniekiem. Tomēr drīz izveidojās konflikts, kad V.Hofmanis un K.Hiršsons prasījis V.Semaško atdot naudu – divus tūkstošus un divus simtus.Apsūdzības pants ir smagsPusotru mēnesi pirms slepkavības 26. septembrī V.Semaško mežā pie Babītes esot piekauts un viņu pat draudēts nogalināt. Pēc tam viņš sešas dienas ievainojumus ārstēja Dobeles slimnīcā. Policijas izmeklētājam V.Semaško toreiz pateica, ka viņu Vecrīgā piekāvuši narkomāni, jo no sitējiem, kuru vidū bijis K.Hiršsons un V.Hofmanis, esot baidījies (vēl trīs šīs Babītes epizodes līdzdalībnieki izmeklēšanā nav noskaidroti). Apsūdzētais tiesā atzina, ka cietis no azartspēļu atkarības, kas viņam sākusies vēl vidusskolas laikā. Zemgales tiesu apgabala prokurors Pāvels Sondors, kas cēlis apsūdzību pēc 118. panta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos (sods no brīvības atņemšanas uz 15 gadiem līdz mūža ieslodzījumam). Viņš atzīst, ka tiesai nebūs vienkārši izvērtēt lietas apstākļus. Var piebilst, ka V.Semaško raksturojums no Dobeles 2. vidusskolas, kā arī Jūras spēkiem ir nevainojams. Pieredzējusī tiesu psihiatrijas eksperte Anita Apsīte apstiprināja, ka apsūdzētais bijis emocionālā sasprindzinājumā, ko radīja viņam izteiktie draudi. Taču šai nomāktībai vēl jāpievieno azartspēlēļu atkarība, kas V. Semaško bija iedzinusi, pēc paša atzinuma, vairāk nekā astoņu tūkstošu latu parādos. Bankas tolaik labprāt aizdeva, nejautājot, kā tu tērēsi. Tādā situācijā V. Hofmaņa un K. Hiršsona izteiktais piedāvājums kļūt par kāda apšaubāma uzņēmuma valdes locekli, kurš saņem sešsimt latus mēnesī tik vien kā par dokumentu parakstīšanu, varēja būt kārdinošs. Šāda «valdē būšana» vēl aizvien asociējas ar kaut cik pieņemamu lietu, kurā, izrādās, netraucēti varēja iesaistīties pat karavīri. Pēc nedēļas paredzētas tiesu debates.
