Tikai septiņi lielākie nodokļu parādnieki no Jelgavas valsts budžetā nav iemaksājuši gandrīz četrus miljonus latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija. Lielākā daļa šo uzņēmēju gan nekavējas VID lēmumus par nodokļu parādiem pārsūdzēt administratīvajā tiesā, tomēr tiesu prakse liecina, ka vairumā gadījumu taisnība izrādās nodokļu iekasētāju pusē.
Lai izvairītos no parādu atdošanas, uzņēmumus to īpašnieki pamanās likvidēt, savukārt reiz turīgām fiziskajām personām «pēkšņi vairs nekas nepieder». Lai novilcinātu parāda piedziņas laiku, tiesvedība parasti ilgst gadiem, bet no «bagātajiem nabagiem» valsts tik vai tā neko nespēj atgūt – tās ir galvenās problēmas, ar ko VID sastopas parādu piedziņas procesā. Parāda summa dubultota Par lielāko nodokļu parādnieku no Jelgavas VID atzinis Jāni Freidenfeldu, kurš valstij nav nomaksājis vairāk nekā miljonu latu. Viņš vairāk zināms kā SIA «Zemgales pērle» īpašnieks, kurš pēdējos gados iesaistīts vairākos tiesvedības procesos par it kā izsniegtiem aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai. Kredītu saņēmēji tiesā lūguši atzīt, ka aizdevumu summas nav pamatotas, jo tās strauji augušas pēc J.Freidenfeldam pietuvinātās Zemgales šķīrējtiesas lēmumiem. Šie tiesvedības procesi par ievērojamām aizdevumu summām raisījuši VID interesi, dienests veicis J.Freidenfelda kā fiziskas personas auditu, atklājot valstij nenomaksātus nodokļus. Kā «Ziņām» skaidro VID Zemgales reģionālās iestādes biroja galvenā speciāliste Dace Pētersone-Gūtmane, sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, parāda rašanās cēloni un iekasēšanu VID sniegt nevarot. No vienas puses, likums prasa publiskot lielākos nodokļu parādniekus, taču tas pats likums nemaksātājus arī sargā, paredzot neatklāt sīkākas detaļas bez paša parādnieka piekrišanas. Tomēr «Ziņu» rīcībā esošā neoficiāla, bet droša informācija liecina, ka VID, veicot J.Freidenfelda kā fiziskas personas auditu, konstatējis, ka viņš iepriekšējos gados bijis saimniecisko darbību veicējs, bet par tām nav maksājis nodokļus. Aprēķinātā parāda summa – ap pusmiljons latu – līdz ar soda procentu piemērošanu izaugusi līdz teju 1,2 miljoniem. D.Pētersone-Gūtmane atzīst, ka par nodokļu maksājuma kavējumu parādniekam tiek aprēķināta soda nauda – par katru nokavēto dienu 0,05 procenti no laikā nenomaksātā pamatparāda.Tiesa lemj par labu VIDPar milzīgo parādu ar «Ziņām» J.Freidenfelds īpaši runāt negrib. Viņš uzsver, ka nepiekrīt VID lēmumam, tāpēc to pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā. Sēde gaidāma tikai nākamā gada septembrī. VID lēmumu par valstij nenomaksāta teju pusmiljona latu parāda piedziņu pārsūdzējusi arī Jelgavā pazīstamā nekustamo īpašumu biznesa pārstāve Natālija Sļotova, apliecina Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama kancelejas vadītāja Brigita Benze-Semjonova. Otrajā pusgadā tiesa saistībā ar VID lēmumiem izskatījusi 18 lietu un tikai divos gadījumos atzinusi, ka taisnība ir prasības iesniedzēja pusē jeb ka VID lēmums nav bijis pamatots. Pirmajā pusgadā lēmumi pieņemti 19 lietās, no kurām iesniedzējam labvēlīgs spriedums arī pieņemts divos gadījumos. Šā gada laikā Jelgavas tiesu namā saņemts ap simts iesniegumu, kuros apstrīdēti VID lēmumi par nodokļu piedziņu. B.Benze-Semjonova atzīst, ka lielākoties VID prasības bijušas pamatotas, tādēļ parādi tomēr piedzenami. To gan apgrūtina iespēja pārsūdzēt pirmās tiesu instances lēmumus. Bagātie kļūst nabagiKāda VID amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, skaidro, ka nodokļu piedziņu apgrūtina ne tikai ilgstošie tiesvedības procesi pat sešu un vairāk gadu garumā. Vēl nesagaidījušas VID lēmumu par nodokļu parāda uzrēķinu, fiziskās personas pamanās atbrīvoties no visiem īpašumiem. «Viņi vienkārši sāk slēpt savus īpašumus, mantu pārraksta citiem, pēkšņi viss pieder ne vairs viņiem, bet gan sievām, bērniem un citiem radiem,» saka VID darbinieks. Taču tas gan nav risinājums, jo saistībām pret valsti, ja tās visās tiesu instancēs atzīst par pamatotām, nav noilguma. Tas nozīmē, ka parādniekam līdz pat nesamaksātās summas dzēšanai tiks atņemts viss, ko tas sev sagādājis. Vienkāršāk esot ar juridiskām personām, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), izvairoties no nodokļu maksāšanas, piesaka maksātnespēju. Ja tiesa uzņēmumu atzīst par maksātnespējīgu, parāds tiek dzēsts. Zīmīgi, ka drīz vien tiek reģistrēti atkal jauni uzņēmumi ar līdzīgiem nosaukumiem. Par maksātnespējas procesa pieteikšanu pagaidām nedomā SIA «Baks», kas ar 306 tūkstošu latu parādu noslēdz lielāko Jelgavas nodokļu nemaksātāju topu. Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Agris Bajārs teic, ka administratīvo aktu par nodokļu parādu no VID vēl nav saņēmis. «Vēl strādājam, vai pieteiksim maksātnespēju, pagaidām nemāku teikt,» viņš atzīst, ka finanšu grūtības sākušās pēc tam, kad banka agrāk, nekā plānots, likusi atmaksāt kādu kredītu. No plašākiem komentāriem A.Bajārs atteicās. Lielākie Jelgavas parādnieki valsts budžetā (latos)Jānis Freidenfelds 1 190 400SIA «Zemgales metāls» 492 980SIA «Mauss» 466 070SIA «Multimedia» 462 310Natālija Sļotova 421 360SIA «AM Grupa» 379 490SIA «Baks» 306 690
