Vakar Jelgavā viesojās augsta Maskavas amatpersona – Dienvidu apgabala prefekts Jurijs Konstantinovičs Bulanovs. Tikai pirms nedēļas pilsētas galva Andris Rāviņš Jelgavu un tās uzņēmumus izrādīja delegācijai no Baltkrievijas pilsētas Baranovičiem, bet pa vidu pats vēl paspēja paviesoties Minskā. Savukārt vasarā Jelgavā pabija Krievijas pilsētas Kirovas delegācija. Arī pārskatot Jelgavas mēra šā gada komandējumu sarakstu, prioritātes ir skaidri redzamas – tikties ar pilsētas sadarbības partneriem A.Rāviņš divreiz braucis uz Baltkrieviju, divreiz uz Krieviju, pa reizei uz Franciju un Vāciju. Domes priekšsēdētājs bijis arī komandējumos ES galvaspilsētās Briselē (Beļģija) un Strasbūrā (Francija), kas tomēr ietilpst nedaudz citā kategorijā. Tiesa, nav jau tā, ka pilsēta nedraudzētos ar citām valstīm – pašvaldības pārstāvji bijuši arī, piemēram, Lietuvā un Zviedrijā, taču turp sūtītas zemākas amatpersonas. Bieži ir dzirdēta atruna, ka vietējās varas ar politiku nenodarbojas, taču, ja runa ir par Maskavu, to gribas apšaubīt. Kāpēc bagātajai Maskavai tieši Jelgava šķiet tik tīkama? Lai cik nikna likās ZZS cīņa pret LPP/LC un «Saskaņas centru» Jelgavas pašvaldības vēlēšanās, partneru izvēlē tās ir visai vienotas. Apzināti vai ne, bet Andris Rāviņš iet to pašu ceļu, ko viņa Rīgas kolēģi Ainārs Šlesers un Nils Ušakovs. Atšķirība vien tā, ka te domes ēkā nevienam pret to nav iebildumu. Ne «Jaunajam laikam», ne uzticamajam partnerim TB/LNNK, kuru dzirdējām vien tad, kad domnieks Juris Strods par spļāvienu sejā nosauca Andra Rāviņa šā gada redzamāko reveransu Krievijai – ziedu likšanu kopā ar kaimiņzemes vēstnieku Jelgavas «atbrīvošanas» jeb sagraušanas gadadienā. Varbūt savs viedoklis jāpauž vēlētājiem?
