Ikdienā citos darbos aizņemtie jelgavnieki uz svētkiem darina eglīšu rotājumus, cep kūkas un gatavo kartītes.
Šodien Hercoga Jēkaba laukums pārtaps svētku tirdziņā, kur īpašu noskaņu radīs piparkūku, karstvīna, svētku zupas un citu gardumu smaržas, kā arī eglītes, plašā klāstā sagādāti pašdarināti to rotājumi, keramikas izstrādājumi, adījumi un citi amatnieku darinājumi. Pašā rosības karstumā ciemojoties pie dažiem tirdziņa dalībniekiem, kas pēdējās dienās čakli rūpējuši kārumus un praktiskas mantas, «Ziņas» pārliecinājās, ka viņos svētku noskaņa jau iemājojusi.Stilizētas eglītes top ar juveliera precizitātiInga Krūmiņa ir dzimusi jelgavniece, tad dzīvojusi Rīgā, bet, gaidot bērniņu, nolēmusi pārcelties uz tīru lauku vidi Ozolnieku novada Cenu pagastā. Baudot dekrēta atvaļinājumu un turpinot kultūras vadības studijas, viņa Jelgavā sāka apmeklēt floristikas kursus. «Tā arī interese ar laiku par šīm lietām pastiprinājās,» viņa neslēpj, ka jau iepriekš draugiem uz jubilejām darinājusi ziedu pušķus. Lauku vides priekšrocība ir arī dabas materiālu bagātība. Piemēram, grāvmalās augošie kārkli ir pamata izejmateriāls stilizētajām eglītēm, ko šodien Inga piedāvās tirdziņa apmeklētājiem. «Pat šajā laikā nav problēmu dabūt skaistus zarus, šoruden arī ļoti izplatījušies dzeltenas nokrāsas ķērpji,» floriste teic, ka tādi apauguši sausi zari ir labs dekors no kārkliem gatavotajai piramīdai. Lai radītu ap metru augstu «eglīti», Inga šai nodarbei velta pat trīs stundas. Mazāk laika aizņem eglīšu rotājumu darināšana – pupiņas, ozolzīļu micītes, izkaltētas un saritinātas apelsīnu miziņas, sausie ziedi, ceriņu pērnās ziedkopas un dažādi citi dabas materiāli stundas laikā pārtop vairākās eglīšu bumbiņās. Ja būs pieprasījums, floristikas būšanai Inga plāno pievērsties nopietnāk. Jau tagad viņai ir pārliecība, ka noiets būs adītajām bērnu cepurītēm. Ingai negribējās, ka viņas bērniņam pirktai micei uz pieres sēdētu zirnekļcilvēki, zibeņi makvīni, vāģi un citi multeņu varoņi, tāpēc nolēmusi cepurītes adīt pati. «Mani vecāki bija juvelieri,» Inga atbild uz jautājumu, no kurienes viņā radusies interese par smalkiem rokdarbiem, kas prasa ne tikai precizitāti, bet arī pacietību. Pēc dekrēta atvaļinājuma Cenu pagasta svaigo gaisu gan laikam atkal nomainīs Rīgas vide – Inga atsāks darbu, kas saistīts ar finanšu jomu, bet no vaļaspriekiem viņa nedomā šķirties. Kūkas bez E piedevām Vērojot jelgavnieces Airas Āboliņas aizraušanos ar kūku cepšanu, nezinātājam pat prātā neienāktu doma, ka viņas ikdiena pēdējos gados bijusi cieši saistīta ar Jelgavas cietumu. Būdama galvenā grāmatvede vairākos uzņēmumos, Aira izveidojusi arī nelielu savu uzņēmumu – SIA «Piparmētra». Firma ieslodzījuma vietā iekārtojusi veikaliņu, kur cietumnieki var iegādāties gan pārtikas, gan saimniecības preces. Taču Aira iespējusi savu biznesu un algoto darbu apvienot ar kādu gardu vaļasprieku – ģimenes un draugu jubilejās jau divdesmit gadu neiztrūkstošas ir viņas gatavotās kūkas. Tās tāpat kā draudzenes Diānas darinātās sveces, eglīšu rotājumi, kartītes un virkne dažādu citu dekoru šodien būs iegādājamas kādā no svētku tirdziņa teltīm. Airas ceptā torte atgādina veikalos redzēto «skudrupūzni», taču viņas gatavotajā neesot dažādu aizvietotāju, krāsvielu, stabilizētāju un irdinātāju ar burta E pieskaņu. Kūkas pamata izejvielas ir sviests, iebiezinātais piens, kakao un šokolāde. «Man vispār patīk gatavot, bet tortes ir tāds īpašs dvēseles aicinājums,» Aira stāsta, ka tagad kļuvusi par mājsaimnieci, tāpēc var vairāk pievērsties bērnības sapņa īstenošanai. «Cepšu kā mājsaimniece un varbūt nākotnē realizēšu ar uzņēmuma starpniecību,» viņa teic, ka ar martu veikaliņš cietumā beigs darbu. «Tirdziņš ir gan izaicinājums, gan pārmaiņa ikdienas rutīnā,» Aira pārliecināta, ka darbošanās sestdienas tirdziņā viņas ģimenei radīs svētku noskaņu. Eglītes tikko no mežaTirdziņā būs nopērkamas arī svētku eglītes – gan podiņos, gan cirstās. Tās apsolījies sagādāt Agris Zakss no Jaunsvirlaukas, kas nodarbojas arī ar mežu izstrādi un šķeldas ražošanu. Sākot no trim četriem latiem, Ziemassvētku kociņus podos piedāvā arī Jelgavas apkaimes stādaudzētavas. Gan «Dimzās» Platones pagastā, gan Zaļenieku kokaudzētavā eglītes tirgos līdz pat svētkiem, un piedāvājumā ir dažādu šķirņu skujeņi ar konisku vainaga formu, blīvu zarojumu un dažādām skuju krāsas variācijām – no spilgti tumši zaļas līdz pat zilganai.
