Šobrīd neviena valsts nav apmierināta ar Kopenhāgenas klimata konferences rezultātiem, tā, atgriežoties no Kopenhāgenas, šodien Latvijas radio teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Klimata konference turpinās, tajā patlaban izsludināts pārtraukums, jo nekāda visaptveroša vienošanās starp valstīm nav panākta, ziņo Diena.lv.
Kā stāstīja R.Vējonis, turpinās pamatdokumenta izstrāde, kas būs jāpieņem nākamajā Klimata konferencē, kura notiks 2010.gada beigās Meksikā.Patlaban lielākie strīdi, pēc Latvijas vides ministra stāstītā, ir par izmešu samazināšanas «griestiem», kas ir ielikti dokumentā un pret ko protestē lielvalstis Ķīna un Indija, kā arī jautājums par finansējumu mazattīstības un īpaši jutīgajām valstīm.Pasaules līderi piektdienas vakarā pēc divas nedēļas ilgušajām sarunām panākto vienošanās dokumentu par klimatu atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, bet vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos, ziņo AFP.ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.Vācijas kanclere Angela Merkele, kura uzņems nākamo klimata samitu 2010.gada vidū, atzina, ka viņa vienošanos uztver ar dalītām jūtām, taču «vienīgā alternatīva līgumam būtu neveiksme».Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012.gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) – 10,6 miljardus, raksta LETA.Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, kas ir krietni mazāk, nekā prasa mazās salu nācijas.Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus – konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050.gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.Kopenhāgenas sanāksmes mērķis bija izstrādāt jaunu līgumu, ar ko pēc 2012.gada aizstāt Kioto protokolu. Tas nepieciešams, lai ierobežotu globālo sasilšanu un nelabvēlīgās klimata pārmaiņas. Kopenhāgenas sanāksmes dalībniekiem nācās pēdējā brīdī mēģināt vienoties par vismaz kaut kādu kompromisa deklarāciju, atliekot līguma izstrādāšanu uz vēlāku laiku, ziņo «Reuters».Lielākais šķērslis konkrētu lēmumu pieņemšanai bija nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas ir lielākās pasaules klimata piesārņotājas. Abas lielvalstis kopā ir atbildīgas par 40 procentiem atmosfēras piesārņojuma, kas pastiprina siltumnīcas efektu un veicina globālo sasilšanu. ASV un Ķīna nevēlas piekrist būtiskiem ierobežojumiem, jo raizējas, ka tas apgrūtinātu ekonomikas attīstību.
