Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta «Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Lielupes baseina apsaimniekošanā» gaitā Jelgavā bija noorganizēts seminārs ar visu sešu partnerinstitūciju – Zemgales Plānošanas reģiona, Baltijas Vides foruma, Bauskas un Jelgavas novada pašvaldības, Biržu Reģionālā parka un Pakrojas pašvaldības pārstāvju piedalīšanos.
Zemgales plānošanas reģiona informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem Juris Kālis informē, ka semināru organizēja, lai novērtētu pašreizējo situāciju ūdens kvalitātes un piesārņojuma slodžu jomā Lielupes baseinā un sniegtu informāciju par plānotājiem piesārņojuma mazināšanas pasākumiem kā Latvijas, tā Lietuvas pusē.Zemgales plānošanas reģionā vides kvalitātes nodrošināšana paver labas iespējas teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.Dažkārt Lielupes baseinā ietilpstošo upju tīklu tēlaini salīdzina ar vēdekli, kas apver vienlīdz lielu teritoriju kā Latvijā, tā kaimiņvalstī Lietuvā. Taču ūdens kvalitāte Lielupē un tās pietekās tiešā veidā ir saistīta ar intensīvo lauksaimniecību un barības vielu nonākšanu ūdenī, kas veicina upju aizaugšanu, apdraud vairāku biotopu pastāvēšanu.Seminārā eksperti no Baltijas Vides foruma, kā arī no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, analizējot vairāku gadu griezumā veikto novērojumu datus, secināja, ka Lielupes baseinā virszemes ūdens ķīmiski nav piesārņots. Taču kopumā ūdens ekoloģiskais piesārņojums neatbilst labai kvalitātei.Konstatēts, ka liellopu, cūku un putnu fermas ir lielākie lauksaimniecības piesārņojuma punktveida avoti un galvenās to radītās piesārņojošās vielas, kas pēc attīrīšanas iekārtām novadītas virszemes ūdeņos, ir fosfora, slāpekļa un oglekļa organiskie savienojumi.Ievērojamu teritorijas ekoloģisko noslodzi rada arī aramzemē pilnībā neizmantotie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, kā arī nepietiekami attīrītie notekūdeņi komunālajā sektorā, sevišķi biezi apdzīvotās vietās.Seminārā Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis Valērijs Gabrāns izklāstīja baušķenieku pieredzi upju gultnes un krastu atjaunošanā, kas ir viens no veidiem kā uzlabot ūdens kvalitāti.Savukārt Bauskas novada domes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Mičulis savā ziņojumā pievērsās pasākumiem, ko plānots īstenot minētā projekta ieviešanas laikā – Mūsas upes gultnes un krastu tīrīšanai, lietus ūdens savākšanas sistēmas izbūves tehniskā projekta izstrādei, atpūtas vietu aprīkojuma elementu iegādei un uzstādīšanai, kā arī citām aktivitātēm.Par sadarbību ar pašvaldību, uzņēmējiem un visdažādākajām iedzīvotāju grupām ūdens tūrisma maršrutu pilnveidē un jaunu izstrādāšanā, kā arī piemērotas infrastruktūras radīšanā runāja Lietuvas kolēģi no Pakrojas Atpūtas un tūrisma centra. Bet Rundāles novada domes un Biržu Reģionālā parka speciālisti vairāk akcentēja vietējo iedzīvotāju izglītošanas problēmas ūdens kvalitātes jautājumos.Jaunajā projektā «Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Lielupes baseina apsaimniekošanā», kura kopējais budžets ir 275 071 eiro (193 320 lati), komunikācijai ar sabiedrību kalpos Biržu Reģionālajā dabas parkā noorganizētā piecu dienu nometne 30 jauniešiem no Latvijas un Lietuvas, sagatavotais informatīvais buklets par ūdens kvalitāti un piesārņojuma novēršanu baseinā, kā arī divi tematiski semināri, katrs aptuveni 50 interesentiem.
