«Arī pēc Ignalinas AES slēgšanas mēs elektroenerģijas apgādes ziņā plānojam drošu darbību, jautājums ir par naudu, kas par šo elektroenerģiju būs jāmaksā». To Db.lv atzinis AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, uzsverot, ka par palikšanu tumsā vai nepietiekamiem elektroenerģijas apjomiem nākamgad Latvijā nevienam tomēr neesot jāuztraucas.
Attiecībā uz cenu, vairāki «Latvenergo» eksperti Energoforumā prognozējuši, ka Baltijas reģionā elektrības cena nākamgad var pieaugt pat par 30-40%, tomēr vismaz attiecībā uz Latviju K. Miķelsons līdz šim ir noliedzis tik dramatisku tarifu pieaugumu. «Nākamgad mums būtisks izaicinājums būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mūsu kaimiņvalstīs, līdz ar to mēs pamazām sāksim integrēties Skandināvijas tirgū. Tirgus arī noteiks nākamgad elektrības cenu,» sacīja K.Miķelsons.Attiecībā uz «Latvenergo» konkurētspēju kaimiņvalstu elektrības tirgū, K.Miķelsons tikai piebilda: «Mums nav izejas, mums ir jāvar konkurēt, jo tāds ir kapitālisms – tirgū uzvar stiprākais.»Db jau vairākkārt rakstījis, ka Latvijā pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2007.gadā konkurence vēl arvien ir salīdzinoši maza – bez «Latvenergo» te darbojas vēl tikai igauņu «Enefit», taču par Lietuvas un Igaunijas tirgiem savu interesi jau tagad paudušas vismaz 4 – 5 kompānijas, neskaitot «Latvenergo», kas abās kaimiņvalstīs jau nodibinājis savas meitas sabiedrības.Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto situāciju un elektroenerģijas patēriņa samazinājumu šogad vidēji par 20 procentiem, AS «Latvenergo» tomēr nākamgad iecerējis uzsākt vairākus būtiskus investīciju projektus.Nākamgad varētu tikt uzsākta 1.fāze tā dēvētā Kurzemes loka būvniecībā – tam paredzēts piesaistīt arī ES finansējumu un izmaksas tiek lēstas uz 44 miljoniem latu. Uzņēmuma valde cer, ka sāksies darbs arī pie TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas, kuras izmaksas tiek lēstas uz vismaz 300 – 400 miljoniem eiro.Attiecībā uz Kurzemes ogļu stacijas projektu, K.Miķelsons pauda savu skepsi, ka nākamgad šis projekts būtiski tālāk pavirzīsies: «Labākajā gadījumā pēc pozitīva EK lēmuma ogļu stacijai varētu tikt izsludināts projektēšanas un būvniecības konkurss.» Viņš vairākkārt uzsvēris, ka ogļu stacijas projekts ES vides prasību dēļ var izrādīties ļoti dārgs – pat vienā cenā ar jaunas atomelektrostacijas būvi.
