Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem, informē Db.lv.
Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.Par gada divkosību zemnieki uzskata deputātu divkosību, balsojot par nekustamā īpašuma nodokļa grozījumiem, neņemot vērā iepriekšējās vienošanās ar lauksaimniekiem. Turklāt deputāti iebalsoja, ka IIN neapliekamais minimums tiek samazināts no 4000 latu gadā uz 2000 latiem. Tāpat Zemnieku Saeima neatbalstīja darba auto nodokļa piemērošanu.Savukārt par gada nekaunību Zemnieku Saeima uzstata to, ka nacionālās subsīdijas 2010. gadam paredzēts samazināt par 70 procentiem pret iepriekšējo gadu, kā arī pensiju samazināšana par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem.Par gada notikumu lielākā ražojošo lauksaimnieku pārstāvošā organizācija uzskata notikušās akcijas gada sākumā piena sektorā, kā rezultātā lauksaimnieki panāca 28 miljonu latu atbalstu piensaimniekiem, bet no amata nācās atkāpties zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Piena nozarē šī gada laikā bijuši trīs milzīgi pavērsieni –pagājušā gada beigās straujais cenu kritums, pavasarī – atsevišķi pārstrādātāji atsakās pieņemt pienu. Šobrīd piens atkal kļuvis par deficītu, piena iepirkuma cena pamazām kāpj, un ir pamats domāt, ka piena sektors stabilizējies.Savukārt par gada uzvaru zemnieki uzskata rudenī saņemto vienotā platību maksājuma (VPM) avansu 66 procentu apmērā, mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalstu 70 procentu apmērā, kā arī papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) par laukaugu un lopbarības platībām 65 procentu apmērā. Tapat par uzvaru tiek uzskatīts LAD pieņēmtai lēmumu izmaksāt tiešo valsts atbalstu Latraps, kuru zemnieki bija cerējuši saņemt jau 2008.gadā.Par gada pavērsienu Zemnieku Saeima uzskata to, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savu darbības stratēģiju pamazām un visai neatlaidīgi virza uz to, par ko organizācija iestājusies pēdējos 10 gadus – lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas attīstība. Mainoties uzstādījumam, mainās lauksaimniecības politika, komunikācija ar lauksaimnieku organizācijām, un arī sadarbība ar ministrijas ierēdņiem.
