«Šodien, kad ar bezdarbniekiem pilna darba birža, manis teiktais izklausās fantastiski. Tomēr ticu, ka pēc četriem gadiem Latvijas ekonomika būs tā attīstījusies, ka arī redzes invalīdus pieprasīs darba tirgū,» intervijā 2009. gada novembrī sacīja Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe. Biedrība iesaistījusies ES līdzfinansētā projektā vājredzīgo un neredzīgo apmācībai, lai viņi spētu veikt sev piemērotus amatnieku darbus. Leģenda stāsta, ka pusaklais britu admirālis Horācijs Nelsons ārkārtīgi saspringtā jūras kaujas momentā, kad padotie ziņojuši, ka viņa vadītā flote zaudē, pielicis binokli pie neredzīgās acs un teicis: «Es to neredzu!» Ar dažiem sev uzticīgajiem kuģiem viņš attīstījis uzbrukumu un uzvarējis. Gan šo interviju, gan leģendu atceros mazcerīgos brīžos, kad liekas, ka nedienām neredz gala: panīkusi ražošana, valsts iedzīta parādos, līdzekļu trūkuma cieš izglītība, kultūra, veselības aprūpe, sabiedrība noveco, jaunie pamet valsti. Apkārt tik daudz bēdīgu lietu, ko, karot pie lielā zvana, cenšamies risināt. Tomēr ne mazāk svarīga par spēju jūtīgi uztvert un analizēt notiekošo ir ticība un drosme. Tām vēl prasās pievienot inteliģentu, paaudzēs mantotu gudrību, kas palīdz atšķirt graudus no pelavām (tas sevišķi no svara jaunajā – Saeimas vēlēšanu – gadā). Taču būtiski tādā gadu mijas pārdomu brīdī katram ar jaunu spēku noticēt sev un savām spējām paveikt ko labu, pat izcilu. Un ļoti ceram, ka jaunajā gadā šajā labo nodomu un smagā darba ceļā mēs sveiki un veseli būsim kopā ar «Zemgales Ziņām»!
