Lasot avīzes, uzdūros rakstam par privātpersonu bankrota iespējām Anglijā, kurš iespējams viena gada laikā. Kā arī dzirdēju, ka valsts nodeva šādam pasākumam ir vienreizējs maksājums nedaudz vairāk par 500 mārciņām.
Protams, angļiem šī procedūra godu nedara, un pārāk daudzi to neizmanto, bet angļiem ir priekšrocība, ka neviens zviedrs uz kredīta adatas viņus neuzsēdināja. Pirms pārdesmit gadiem viendzimuma attiecības arī nevienam godu nedarīja, mūsdienās tas pat ir moderni.Atšķirībā no Lielbritānijas, šeit privātpersonas maksātnespējas process ilgst līdz septiņiem gadiem un ikmēneša maksājums ir 180 lati. Tāpēc Latvijā pagaidām bankrotē tikai tie, kas ir bijuši pietiekami turīgi un laikus tam sagatavojušies.Lai bankrota procedūru Lielbritānijā varētu veikt, ir jānodzīvo tur seši mēneši un ir jābūt ekonomiski aktīvam iedzīvotājam.Daudzi, iespējams, man iebildīs, ka bankrotējušas personas statuss Lielbritānijā nebūs saistošs Latvijā. Taču, tā kā esam Eiropas Kopienas dalībvalsts, jebkuras darbības sava civilstāvokļa izmaiņās, kas veiktas citā kopienas dalībvalstī, ir saistošas arī pārējās.Protams, uzreiz nav jābankrotē, bet šis mehānisms ir ļoti spēcīgs instruments, lai ar kredītiestādi vienotos par kredīta nosacījumu maiņu un daļēju (pārmērīgās daļas) norakstīšanu. Ja man jāvergo tik ilgi, man noteikti būtu izdevīgāk iziet bankrota procedūru Anglijā.Bankrota procedūru Lielbritānijā ir iecienījuši vācieši, jo tā ir piecas reizes īsāka nekā Vācijā. Bez tam ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji tāpat jau dzīvo Lielbritānijā un ir iespējams savai dzīvei uztaisīt restartu, ja liekas, ka tā ir nogājusi ne tur, kur vajag.Katrā ziņā es gribētu redzēt mūsu baņķieru sejas izteiksmi, kad tiem atnāktu vēstule no Lielbritānijas maksātnespējas administratora ar paziņojumu par parādnieka maksātnespējas procedūras sākšanu.Sīkāka informācija: http://www.insolvency.gov.uk/pdfs/guidanceleafletspdf/howtopetition.pdf Bezmaksas juridiskā palīdzība Anglijā (vismaz viņi paši tā apgalvo): http://www.rcjadvice.org.uk/Lai gan, labprāt reizēm sniedzu informāciju, bezmaksas juridisko palīdzību visbiežāk nesniedzu. Ideja nav mana. To pirms manis jau izdomājuši vācieši un informāciju ieguvu no cita latviešu biroja. Piedāvātā pakalpojuma cena bija sākot no 3000 latiem.Ticu, ka šādam pakalpojumam tik dargi nav jāmaksā, tas varētu svārstīties no 500 līdz 1500 latiem. Mans mērķis ir popularizēt šādu iespēju un parādīt, ka tā ir visnotaļ pieejama arī vienkāršajam proletariātam. Ja daudzi bankrotēs, arī mājās palikušajiem būs vieglāk vienoties ar bankām.Tā ka – gāzi grīdā!
