Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka kašķis ir «nesmuka» slimība un kārtīgi cilvēki ar to nesaslimst, pieredze liecina, ka tā tomēr nav.
Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka kašķis ir «nesmuka» slimība un kārtīgi cilvēki ar to nesaslimst, pieredze liecina, ka tā tomēr nav. Kašķi izraisa ērcīte – mazs parazīts, kas ļoti labprāt pārvietojas un var pielipt jebkuram cilvēkam. Parasti tas notiek bērnudārzā un skolā, kur bērnu roku kontakti ir neizbēgami un slimības ierosinātāji pāriet no slimās inficētās rociņas uz veselo. Parasti tieši rokas ir pirmā vieta, kur kašķa ērcīte «apmetas uz dzīvi». Vēlāk slimnieks pats sevi inficē tālāk: izsitumi parādās uz vēdera, augšstilbiem, augšdelmiem, kakla. Sākumā tie ir sīki, sārti, ļoti niezoši un bieži vien tiek noturēti par alerģijas izpausmi.
Vēlāk pievienojas bakteriālā infekcija un izsitumi kļūst plašāki, ar strutainām krevelītēm. Ja kašķi nepazīst un ārstē ar pretalerģijas vai pretiekaisuma medikamentiem, efekts gan ir, taču īslaicīgs un nepilnīgs, jo nieze ir samazināta, iekaisums apārstēts, bet pati kašķa ērcīte palikusi. Ir svarīgi kašķa ārstēšanu sākt pēc iespējas agrāk, kad vēl nav pievienojusies strutainā infekcija vai aptverti lieli ādas rajoni, jo tad ārstēšana ir ilgstošāka un grūtāka. Tāpēc vajadzētu doties pie ārsta, tiklīdz parādījušies kādi niezoši izsitumi.
Lai izārstētos no kašķa, rokas bieži jāmazgā siltā ūdenī ar ziepēm, jāsargā tās no apsaldējumiem (lai ādā nerastos sīkas plaisiņas, kas veicina inficēšanos). Katru dienu ieteicams lietot roku krēmu, lai āda nebūtu sausa.
Aelita Plinta, sertificēta pediatre Jelgavas rajona poliklīnikā T. 3084004, mob. 9277393.
